Regulāra smaguma sajūta, kāju krampji vai pampums ir tikai dažas no pazīmēm, kas var liecināt par vēnu slimībām. Ar diskomfortu un sāpēm kājās nav jāsadzīvo – mūsdienīgās ārstēšanas un diagnostikas iespējas ļauj problēmu viegli novērst. Arī gadījumos, kad nepieciešama vēnu operācija – darbā var atgriezties jau nākamajā dienā. Kā vēnu slimības atpazīt un kā vēnu slimības mūsdienās ārstē, konsultē Veselības Centrs 4, Baltijas Vēnu klīnikas asinsvadu ķirurgs / flebologs Žoržs Žabūrs.

Biežākā vēnu slimība, ko mediķi diagnosticē pacientiem ir hroniska venozā nepietiekamība, ko izraisa vēnu vārstuļu mazspēja un paplašinājumi vēnās. Pēdējā laikā pacientiem, arī gados jauniem cilvēkiem, arvien biežāk diagnosticē arī dziļo vēnu trombozi, kas lielākoties saistītas ar negatīvām izmaiņām mūsu dzīves stilā – mazkustīgumu, sēdošu darbu un citiem veicinošiem faktoriem. Trombu veidošanos var ietekmēt arī infekciju slimību pārslimošana, tai skaitā COVID-19.

Biežākās pazīmes, kas var liecināt par vēnu slimībām:

“Nemierīgu kāju” sindroms – diskomforts, smaguma sajūta, nogurums kājās, kas pastiprinās uz vakarpusi pēc darba;
Kāju tūska un pampums – īpaši kāju ikros un potīšu rajonā, ko sākotnēji var pamanīt pēc dziļākiem zeķīšu atstātajiem nospiedumiem;
Krampji, kas visbiežāk piemeklē nakts laikā;
Kāju ādas nieze un ādas krāsas izmaiņas, ādas iekaisums un dermatīts – pazīmes, kas raksturīgas vēlīnām vēnu slimību stadijām.

Ņem vērā! Viens no vēnu slimību simptomiem var būt arī pastiprināts vēnu un kapilāru tīklojums, taču ne vienmēr – dažkārt tas ir tikai vizuāls defekts un neliecina par izmaiņām maģistrālo vēnu funkcijā. Taču, ja tīklojums uz kājām parādījies, tas noteikti jāatrāda flebologam, īpaši, ja tas koncentrējas potītes iekšējā pusē – tikai ārsts būs kompetents noteikt, vai šī nav viena no pirmajām vēnu slimību attīstības stadijām.

Vēnu slimības konstatē visdažādākajās vecuma grupās, arī jauniešiem. Taču vizīte pie flebologa noteikti jāieplāno cilvēkiem, kuriem ģimenē jau bijuši varikozās vēnu slimības gadījumi, kā arī grūtniecēm. Grūtniecības laikā ķermenī notiek būtiskas izmaiņas – hormonālo pārmaiņu rezultātā vājinās gludās vēnu un gludās muskulatūras kontrakcijas funkcijas, var rasties tādas sūdzības, kā tūska un attīstīties vēnu nepietiekamība. Grūtniecības laikā palielinās arī kopējais asins daudzums ķermenī, un, dzemdei augot, var tikt nospiestas iegurņa vēnas. Tas viss var negatīvi ietekmēt arī asins atteci no kājām un vēnu veselību kopumā.

Kādas ir vēnu slimību diagnostikas iespējas?

Par vēnu slimību diagnostikas zelta standartu joprojām uzskata Duplex vēnu ultrasonogrāfiju, ko var veikt turpat flebologa kabinetā pirmās vizītes laikā, tāpēc tā ir ļoti ātra, precīza, finansiāli pieejama un droša metode, ko var veikt arī grūtniecēm. Ārsts ar šo metodi 10-20 minūšu laikā var precīzi izvērtēt gan dziļo, gan virspusējo vēnu stāvokli, kā arī precīzi plānot operāciju, ja tāda nepieciešama.
Aizdomu gadījumā par citām vēnu pataloģijām, īpaši dziļākās struktūrās – iegurnī vai vēderā, ārsts var rekomendēt veikt datortomogrāfijas angiogrāfiju jeb flebogrāfiju, kad kājas vēnā tiek ievadīta kontrastviela. Ja ar citām izmeklēšanas metodēm dziļās vēnas var apskatīt tikai segmentāri, tad ar šo iespējams redzēt un izvērtēt visu dziļo vēnu sistēmu kopumā. Līdzīga izmeklēšanas metode ar kontrastvielas palīdzību ir arī magnētiskās rezonanses angiogrāfija.
Tāpat pacientiem ir pieejama intravenozā ultrasonogrāfija jeb izmeklējums ar īpašas medicīniskās aparatūras palīdzību no vēnu iekšpuses. Lai gan šī ir ļoti precīza diagnostikas metode sarežģītiem vēnu slimību gadījumiem, tomēr tās trūkums ir lielās izmaksas un pieejamība – šī metode var tikt veikta tikai ārkārtīgi sterilā vidē, tāpēc to veic tikai slimnīcas apstākļos.

Vēnu slimības

Kā vēnu slimības ārstē?

Specializētajā VC4 vēnu veselības filiālē Baltijas Vēnu klīnikā pacientiem ir pieejamas visas jaunākās vēnu ārstēšanas metodes. Vēnu operācijas ar skalpeļa palīdzību mūsdienās tiek praktizēta tikai ārkārtīgi retos gadījumos, kad citas metodes pielietot nav iespējams. Ja skalpeļa operāciju gadījumā jārēķinās ar vairākus mēnešus ilgu atlabšanas laiku, tad mūsdienīgās metodes pēc vēnu operācijas ļauj turpināt ierastās ikdienas un darba gaitas jau nākamajā dienā.

Endovenozā lāzeroperācija – lāzers ir vēnu ārstēšanā visbiežāk izmantotā metode pasaulē, kuras laikā ārsts veic lokālu anestēziju un vēnā ievada ārkārtīgi tievu lāzerkatetru. Ar lāzeru tiek panākts problemātiskās vēnas termisks bojājums, kā rezultātā tā saplok un noslēdzas;
Radiofrekvences un tvaika mikroimpulsu metode – līdzīgi kā lāzers, arī šīs ir termiskas jeb temperatūras iedarbības metodes. Radiofrekvences operācijas ārsts vēnā ievada radiofrekvences katetru, savukārt tvaika mikroimpulsu procedūras laikā problemātiskās vēnas noslēgšanai tiek izmantoti tvaika impulsi;
Putu skleroterapija – problemātiskās vēnu apstrāde no iekšpuses, izmantojot ķīmiskas vielas, kā rezultātā notiek vēnas rētošanās process un tā noslēdzas;
Bioloģiskā līme – vēnas noslēgšana, izmantojot bioloģisko līmi. Preparāts vēnā tiek ievadīts ar maza izmēra katetru. Līme vēnu noslēdz un sacietē ļoti īsā laikā, tāpēc, atšķirībā no citām metodēm, šai nav nepieciešama kompresijas zeķu lietošana pēc operācijas un rehabilitācija.

Vēnu operācijas un to apraksti ir pieejami šeit

Precizitāte un rezultātu garantija

Mūsdienās jebkura endovenozā operācija tiek veikta sonogrāfijas kontrolē, kas nozīmē, ka ārsts sonogāfa ekrānā precīzi redz, kurai vēnai piekļūst. Tas savukārt nozīmē lielu precizitāti un rezultāta garantiju – slimības recidīvu konstatē tikai apmēram 2% gadījumu. Pie tam jāatzīmē, ka Baltijas Vēnu klīnika šādos gadījumos saviem pacientiem piedāvā garantiju, atkārtotu operāciju veicot bez maksas.

Baltijas Vēnu klīnikā pieejama arī neķirurģiskā terapija, un ārsts pacientiem var nozīmēt medikamentu vai kompresijas terapiju – kompresijas zeķu lietošanu.
“Ja pārējās metodes ir vērstas uz problēmas apārstēšanu, tad ķirurģija ir vienīgā metode, kas panāk izārstēšanu vēnu slimību gadījumos. Medikamentozo vai kompresijas terapiju iesaka pacientiem, kuriem nav izteiktu sūdzību un vēnu slimības vēl ir to sākumstadijā vai kombinējot ar operāciju. Ja pacientam ir vēnu slimības stadija, kurā tiek rekomendēta operācija, ar kompresijas zeķēm vai medikamentiem būtiskus uzlabojumus panākt nav iespējams,” skaidro Ž.Žabūrs. “Jāpiebilst, ka īpaša grupa ir arī pacienti ar artēriju okluzīvu slimību (ar sašaurinātām un/vai slēgtām kāju artērijām), un vienlaikus hronisko vēnu nepietiekamību. Šai pacientu grupa, it īpaši pacientiem ar smagu artēriju slimību, nav rekomendējams valkāt kompresijas zeķes, kā arī iesaka neveikt vēnu operāciju, pēc iespējas ilgāk vēnu saglabājot pēcākai artēriju šuntēšanas operācijai.”

Vēnu slimību sākumstadijā vēnu veselību var uzlabot, mainot dzīvesstilu un dažādus ieradumus, jo vēnu slimību progresēšanu veicina un paātrina arī:

Hormonālās kontracepcijas lietošana;
Mazkustīgs dzīvesveids;
Aizcietējumi;
Liekais svars;
Augstpapēža apavu nēsāšana ikdienā – valkājot kurpes uz papēža, tiek nomākts ikru muskultūras pumpja mehānisms, citiem vārdiem sakot, kājās uzkrājas lieka asins, kas ilgtermiņā var nākt par sliktu vēnu veselībai;
Smēķēšana.

Jāuzmanās ir to profesiju pārstāvjiem, kas garas darba stundas pavada kājās vai sēžot, piemēram, pavāri – karstās telpās visu dienu uz kājām, vai kasieri, kas visu dienu pavada mazkustīgi, sēžot pie kases. Riska grupā ir arī lidmašīnu apkalpe.

Nenodarboties ar pašārstēšanos! Līdzīgi kā citos gadījumos, arī vēnu slimības vieglāk ārstēt to sākuma stadijā, tāpēc sūdzību gadījumā svarīgi laicīgi vērsties pie ārsta. Medikamentu un arī kompresijas zeķu lietošana uz savu galvu var nākt par sliktu – kompresijas zeķes, kas der vienam, nederēs citam. To izvēlē svarīgi izvērtēt ne tikai nepieciešamo izmēru, bet arī kompresijas pakāpi, kas katrā gadījumā atšķiras. Piemērs no ārsta ikdienas: Vīrietim ir sūdzības vēnu varikozes simptomi un diskomforts kājās. Lai to risinātu, viņš bez ārsta ziņa sāk lietot sievai savulaik pēc vēnu operācijas izrakstītās kompresijas zeķes. Neatbilstoša izmēra un kompresijas pakāpes dēļ vīrietim tādējādi sākās arī arteriālās plūsmas nepietiekamība (dekompensācija) kājās.

Pieteikšanās pie ārsta un papildinformācija:
Baltijas Vēnu Klīnika
Tālr.: +371 67847200, +37167847100
Adrese: Kr.Barona iela 115, Rīga
www.venas.lv