cistits

Nereti mēs mēdzam teikt – “apsaldēts urīnpūslis”. Bet vai patiesi aukstums ir urīnceļu infekciju izraisītājs? Patiesībā apmēram 80% urīnceļu infekciju rada E.coli baktērijas. Kā izvairīties no unrīnpūšļa iekaisuma un kā to ārstēt, konsultē urologs Dainis Ģīlis.

Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, ko vairumā gadījumu izraisa bakteriāla urīnceļu infekcija. Retākos gadījumos cistīta iemesls ir reakcija uz noteiktiem medikamentiem, kairinātājiem – piemēram, intīmās higiēnas līdzekļiem (losjoniem, geliem, paketēm utml.) vai spermicīdiem (lokāli lietojamiem kontracepcijas līdzekļiem). Dažos gadījumos cistīts mēdz būt kādu citu veselības problēmu (diabēta, neiroloģisku traucējumu, seksuāli transmisīvu slimību, novājinātu organisma aizsargspēju u.c.) komplikācija.

Cistīta simptomi

Cistīta simptomi pamatā visām sievietēm ir līdzīgi, taču tie var atšķirties intensitātes un spektra ziņā – atkarībā no iekaisuma apmēra, sievietes organisma īpatnībām, pretošanās spējām. Taču jebkurā gadījumā tā ir sāpīga, nepatīkama un apgrūtinoša saslimšana, kas var kļūt īpaši nopietna, ja infekcija pakāpjas līdz nierēm. Tāpēc simptomi jāzin.

Spēcīga, nepārtraukta un neatliekama vēlme urinēt (arī uzreiz pēc tualetes apmeklējuma).
Dedzinoša, sāpīga sajūta čurājot.
Bieža urinācija ar nelielu urīna daudzumu.
Asiņu klātbūtne urīnā (t.i., mazāk vai vairāk izteikta hematūrija).
Necaurspīdīgs un smakojošs urīns.
Nepatīkama, spiedoša sajūta vēdera lejasdaļā (mazajā iegurnī).
Neliels drudzis.

Kāpēc cistīts vairāk skar sievietes

Ar bakteriālu urīnpūšļa iekaisumu sievietes slimo daudz biežāk nekā vīrieši. Dažādi avoti lēš, ka aptuveni puse sieviešu savā dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu cistīta uzliesmojumu. Vecuma grupā no 25 līdz 30 gadiem vienai sievietei no trim ir bijis cistīts. Aptuveni 4 no 100 grūtniecēm bērniņa gaidīšanas laikā izjūt cistīta simptomus. Sliktā ziņa – ja sieviete piedzīvojusi cistīta epizodi vienreiz, tad ir vairāk nekā 50 procentus liela varbūtība, ka viņa to piedzīvos atkārtoti. Un tieši atkārtotās saslimšanas var būt smagākas un ilgstošākas.

Lielāka varbūtība sievietei iedzīvoties cistītā, ir aktīvākas un biežākas dzimumdzīves periodos, piemēram, jaunu attiecību sākumposmā, atvaļinājuma vai kāzu ceļojuma laikā, kad baktērijām ir lielāka iespēja nonākt urīnizvadkanālā – ne velti cistītu dēvē arī par medusmēneša slimību.

Turklāt, sākoties jaunām attiecībām, satiekas divas svešas mikrofloras, kurām ir jāsadzīvo un savstarpēji jāpielāgojas, taču ne vienmēr tas notiek. Iemesls – sievietes anatomiskās uzbūves specifika, proti, maksts ieeja atrodas ļoti tuvu urīnizvadkanāla izejai, turklāt sievietes urīnizvadkanāls ir īsāks un platāks nekā vīrietim, tāpēc baktērijas daudz vieglāk un ātrāk sasniedz urīnpūsli.

Tāpat cistīta risks var palielināties atsevišķos cikla periodos, kā arī grūtniecības laikā – proti, hormonālo svārstību un pārmaiņu ietekmē. Sievietes un viņu organisma reakcijas ir ļoti atšķirīgas, turklāt tās dažādos dzīves posmos var mainīties. Atcerēsimies, ka arī stress un smagi emocionāli pārdzīvojumi būtiski vājina imūnsistēmu. Gluži identisku faktoru ietekmē vienā gadījumā sievietes urīnceļos iekaisums var izveidoties, bet citā – nē.

Cistīts un apaukstēšanās

Nereti mēdzam teikt – “apsaldēju urīnpūsli”. Patiesībā urīnceļu infekcijām ar apsaldēšanos tieša sakara nav, vairāk gan ķermeņa atdzišana var kalpot kā iekaisuma palaidējmehānisms – saslimšanu veicinošs un pastiprinošs faktors. Bīstamāka par nenosegtajām potītēm ir trūcīga un sintētiska apakšveļa, jo īpaši stringi, kas ne tikai nenodrošina nekādu siltumu sievietes mazā iegurņa orgāniem, bet arī savas formas dēļ rada berzi urīnizvadkanāla rajonā. Taču, protams, ja sieviete mēdz atkārtoti slimot ar urīnceļu infekciju, tad turēt kājas siltumā nekad nenāks par ļaunu.

Kā izvairīties no cistīta?

Dzērvenes un dzērveņu sula (precīzāk – tās sastāvā esošās miecvielas) tiek bieži rekomendētas kā viens no recidivējošas (atkārtotas) urīnpūšļa infekcijas profilakses līdzekļiem. Taču pēdējā laikā ir publiskoti vairāku pētījumu dati, kas norāda uz to, ka patiesībā dzērveņu sulas terapeitiskā efektivitāte ir pārspīlēta. Tā ir, bet mazāka, nekā līdz šim uzskatīts. Tāpēc visticamāk – dzērveņu sula nav uzskatāma par panaceju, bet par ļaunu nekādā gadījumā nenāks, kaut vai tāpēc, ka to dzerot sieviete uzņems vairāk šķidruma.

Svarīgi ieteikumi

Regulārs, liela apjoma šķidruma (vislabāk ūdens) patēriņš.
Bieža un regulāra urīnpūšļa iztukšošana.
Mazākā vēlme urinēt – starta šāviens tualetes apmeklējumam.
Urīnpūšļa iztukšošana iespējami ātri pēc dzimumakta, iespēju robežās veicinot urināciju ar lielāku uzņemtā šķidruma daudzumu.
Izvairīšanās no ilgstošas vannošanās (īpaši burbuļvannām), vannas aizstāšana ar dušu.
Pēc urinēšanas lietojiet tualetes papīru, noslaukot dzimumorgānus no priekšpuses uz aizmuguri. Pēc dušas vai peldes rūpīgi nosusiniet intīmo zonu.
Saudzīga un nepārspīlēta intīmā higiēna.
Vēlama dabisko materiālu apakšveļa un neapspīlēts apģērbs.
Viena no svarīgākajām profilakses rekomendācijām ir pietiekami liels uzņemtā šķidruma daudzums. Proti, ja šķidrums tiek uzņemts samazinātā apjomā, urīnpūslī neveidojas pietiekami daudz urīna un retāk ir jāiet uz tualeti. Tas savukārt nozīmē, ka baktērijas netiek izskalotas un iegūst laiku nonākt urīnpūslī un tur nostiprināties uz palikšanu. Kad tas jau noticis, šie infekciju izraisošie mikroorganismi sāk vairoties un izraisīt nepatīkamos cistīta simptomus, bet tad ar profilaksi vien ir par maz – nepieciešama nopietnāka ārstēšana.

Kā ārstēt cistītu?

Visbiežāk cistīta terapijā izmanto antibiotikas. Kaut ir skaidri zināms, ka vairumā (ap 80%) gadījumu cistītu izraisa Escherichia coli (E. coli) baktērija, būtu pareizi, ka, parādoties pirmajiem nopietnajiem simptomiem, uzreiz tiktu veiktas kā parastās, tā bakteriālās urīna analīzes. Bakteriālās analīzes jeb urīna uzsējums palīdz pavisam konkrēti noteikt iekaisumu izraisījušās baktērijas un to jutību pret antibiotikām, un līdz ar to – izvēlēties efektīvāko terapiju. Gadījumos, kad sākotnējā terapija nav bijusi efektīva un/vai urīnceļu infekcija pēc kāda salīdzinoši neilga laika atkārtojas, un nav konstatēts cits iekaisumu veicinošs iemesls, bakteriālās analīzes ir obligātas.

Citas izcelsmes cistīta gadījumos terapija ir atkarīga no konkrētā saslimšanas cēloņa. Antibiotiku nepamatota un nepareiza lietošana citu slimību dēļ apgrūtina efektīvu urīnceļu infekciju ārstēšanu. Pirmkārt, ir slimības, kuru terapijā (atšķirībā no urīnceļu infekciju ārstēšanas) antibiotikas nemaz nav nepieciešamas, taču tiek izmantotas. Otrkārt, ģimenes ārsti cistīta ārstēšanu nereti uzsāk ar pārāk plaša spektra antibiotikām, kas nedod vēlamo terapeitisko efektu. Ir gadījumi, kad sievietes trīs četru mēnešu laikā saņem piecus (5 – 7 dienas garus) antibiotiku kursus, bet tik un tā netop veselas. Šie gadījumi liecina par to, ka pašā sākumā nav izvēlēta pareizā terapija, ka ļoti rūpīgi jāpiemeklē atbilstošās zāles un tās jālieto 6 nedēļas vai pat ilgāk. Pareizi ārstētai urīnpūšļa infekcijai reti ir komplikācijas. Diemžēl, gadījumos, kad slimība tiek vien apārstēta un ielaista, sekas var būt nopietnākas, piemēram, nieru infekcija – pielonefrīts jeb nieru bļodiņu iekaisums.

Cistīta ABC

Parādoties pirmajiem cistīta simptomiem, pirmais un galvenais – dzert iespējami daudz šķidruma.
Ja zināmi cistītu izraisījušie faktori (seksuālās attiecības, kairinošs ēdiens, rūgstoši dzērieni, apaukstēšanās u.c.) – nekavējoties tos izslēgt un tad domāt, ko darīt tālāk.
Ja simptomi dažu dienu laikā nepāriet, jāvēršas pie ārsta.
Ārsta palīdzība obligāti jāmeklē, ja cistīts atkārtojas vairākkārt un urīnā redzama asiņu klātbūtne, kā arī tad, ja parādās kāds no nieru iekaisuma simptomiem:
– sāpes mugurā vai sānos;
– drudzis un drebuļi;
– nelaba dūša vai vemšana.
Ņemot vērā pēdējos gados Latvijā pieaugušo hlamidiozes, HIV un citu seksuāli transmisīvo slimību izplatību jaunu cilvēku vidū, ja cistīts atkārtojas regulāri un bieži, abiem partneriem noteikti jāveic seksuāli transmisīvo slimību (vēlams arī HIV) analīzes.