Dzelzs un Ferritīns asinīs

Pieaugušā cilvēka organismā dzelzs krājumi sastāda apmēram 3-4 g. Vidējais 24 stundu dzelzs patēriņš cilvēka organisma ikdienas vajadzībām sastāda 30 mg. Dzelzs zudums dienā abiem dzimumiem nedaudz atšķirās fizioloģisko apsvērumu dēļ – sievietes menstruālā cikla laikā, grūtniecības laikā zaudē par 0.5 mg dzelzs vairāk nekā vidēji populācijā. Līdz ar to vīriešu dienas dzelzs patēriņš sastāda 1mg, bet sievietes – 1.6 mg. Galvenais avots, kā cilvēks spēj uzņemt dzelzi – ir pilnvērtīgs uzturs un produkti, kuri ir bagāti ar dzelzi (sarkanā gaļa, zivis, pilngraudi, spināti).

Kā noteikt esošos dzelzs krājumus organismā, lai spētu koriģēt to trūkumu vai pārmērīgumu?

Nosakot tikai brīvo dzelzs daudzumu asinīs, tas diemžēl nedod pilnvērtīgu informāciju par dzelzs krājumiem un daudzumu organismā. Zelta standarts un samērā precīzs dzelzs rezervju indikātors ir ferritīns.

Ferritīns – dzelzs saistīšanas proteīns, kura lielāka daļa deponējās aknās, nelielā daudzumā tas atrodams arī liesā, nierēs un sirds muskulī. Nosakot ferritīnu asinīs kopā ar citiem dzelzs metabolisma rādītājiem ir klīniski nozīmīga dzelzs deficīta atklāšanai.

Tieši samazināts ferritīna līmenis ļauj domāt par dzelzs krājumu izsīkšanu un kā sekas tam – dzelzs deficīta anēmijas attīstība, kura var izpausties ar vairākiem simptomiem kā: nogurums, nagu un matu trauslums, aizdusa, nomāktums u.c.

Samazināts dzelzs un ferritīna daudzums iemesli:

1. Nabadzīgs uzturs (veģetārisms, vegānisms, samazināts sarkanās gaļas patēriņš)
2. Fizioloģisks dzelzs zudums sievietēm (menstruācijas, grūtniecība).
3. Uzsūkšanas traucējumi augšējā kuņģa zarnu traktā (12-pirkstu zarnu saslimšanas, Celiakija)
4. Slēpta asiņošana no kuņģa zarnu trakta (kuņģa čūla, asiņojoši polipi u.t.t.)
5. Hipotireoze (samazināta vairogdziedzera funkcija)
6. C vitamīna izsīkums un neuzņemšana ar uzturu, kas ir svarīgs dzelzs uzsūkšanas veicināšanā.

Palielināts – toksisks dzelzs uzkrājums organismā un ferritīna loma tajā:

1. Iedzimtas hemohromatozes – pārmantota ģenētiska saslimšana, kura noved pie patoloģiskiem dzelzs krājumiem organismā (ferritīna līmenis > 300µg/L), kas spēj izsaukt iekšējo orgānu bojājumus, simptomus un ietekmēt dzīvildzi.
   Hemohromatozes, ka arī citas dzelzs uzskrāšanas saslimšanas ne vienmēr tiek laicīgi diagnosticētas, jo noritošā gaita sākotnēji ir bez simptomiem un cilvēks to nespēj pamanīt. Parasti dzelzs uzkrāšanas slimības tiek diagnosticētas pēc 40-50 gadu vecuma. Sievietēm parasti hemohromatoze tiek diagnosticēta pēc menopauzes. Dzelzs uzkrāšanas slimības tiek kontrolētas un ārstētas pie speciālistiem – hepatologiem, hematologiem, ģimenes ārtiem.
2. Biežas asins pārliešanas cilvēkiem ar esošās saslimšanām, kas pieprasa regulārās transfūzijas, piemēram, pie Talasēmijas.
3. Akūti vai hroniski iekaisuma procesi organismā kā Stilla slimība, Hemofagocitārais sindroms, Sideroblastiskā anēmija ferritīna līmenis ir patoloģiski augsts.

Paaugstināti dzelzs krājumi tiek asociēti ar lielākiem riskiem saslimt ar: koronāro sirds slimību, onkoloģiskām saslimšanām kā krūts ļaundabīgs audzējs.

Ieteikumi

1. Svarīgi ir saprast, kāpēc tiek zaudēta vai neuzņemta dzelzs pietiekošā daudzumā un risināt to ar ārsta palīdzību. Dzelzs trūkums ir koriģējams ar sabalansētu uzturu, kas mērķtiecīgi tiek sastādīts individuāli, lai palielināt dzelzs uzņemšanu ar pārtiku.
2. Ārsts var rekomendēt dzelzs preparātus, kuri spēs atjaunot tās krājumus.
3. Nākot pie ārsta uz vizīti vērts interesēties, kā noteikt dzelzs krājumus savā organismā un cik bieži Jums ir jāveic asins analīze, lai to noteiktu.