D vitamīns

D vitamīns ir svarīgs ne tikai kaulu veselībai, tas atbalsta arī imūnistēmas darbību, samazina osteoporozes, atsevišķu vēža veidu un multiplās sklerozes attīstīšanās risku, palīdz brūču dzīšanas procesā u.c. Arvien jauni pētījumi atklāj, ka zems kopējā D vitamīna līmenis asinīs ļauj dažādām slimībām ātrāk progresēt, turpretim, pietiekošs daudzums ne tikai samazina saslimšanas risku, bet arī palīdz uzveikt jau esošās slimības.

Šobrīd speciālisti iesaka sekot D vitamīna līmenim asinīs un uzņemt to papildus arī vasarā. Latvijā veiktu pētījumu rezultāti liecina par D vitamīna izteiktu trūkumu vairumam Latvijas iedzīvotāju arī vasarā – D vitamīna līmenis sasniedz tikai 23 ng/ml.

Optimāls 25(OH) D vitamīna līmenis organismā ir no 40 – 70 ng/ml, nepietiekams no 10 – 30 ng/ml, bet D vitamīna deficīts ir tad, ja tā līmenis asinīs ir mazāks par 10 ng/ml.

• Ja D vitamīns ir normas robežās – lieliski, tavs tālākais uzdevums ir šo līmeni uzturēt, regulāri uzņemot D vitamīna dienas devu. Pieaugušajiem – 2000 līdz 4000 starptautiskās vienības (SV) dienā, bērniem – 600 SV dienā.
• Ja analīzes liecina par D vitamīna nepietiekamību, vai pat nopietnāk, par deficītu, aicinām konsultēties ar ārstu, kā uzņemt optimālu D vitamīna devu līdz brīdim, kad tas sasniegs optimālo normu.

5 iemesli, kāpēc iespējams tev ir nepietiekams D vitamīna daudzums.

1. Tu nesaņem pietiekoši daudz saules.
   Vasarā (no maija līdz augustam) esot regulāri saulē, tu vari mēģināt iegūt nepieciešamo D vitamīna devu. Taču, ja katru dienu pusdienlaikā tu nepavadi 30 minūtes atklātos saules staros ar atkailinātu ķermeni (ne tikai kailām rokām un kājām), uzņemt vajadzīgo D vitamīna daudzumu Latvijas vasarā ir neiespējami.Turklāt, atrodoties saulē jāatceras arī par aizsardzību pret saules starojuma negatīvo ietekmi, kura rezultātā var attīstīties ādas ļaundabīgs audzējs – melanoma. Tāpēc tiek rekomendēts lietot saules aizsargkrēmus, kas savukārt aiztur arī D vitamīna sintēzes procesu.
2. Tu nelieto D vitamīnu uztura bagātinātāja veidā, vai lieto to mazāk par ieteicamo dienas devu.
3. Tev ir nieru vai aknu problēmas, kas var traucēt D vitamīna pārvēršanu tā aktīvās cirkulācijas formās, tāpat kā noteiktas zāles, piemēram, pretkrampju līdzekļi un glikokortikoīdi.
4. Tev ir nepieciešams lielāks D vitamīna daudzums – grūtniecības vai liekā svara dēļ.
5. Tu esi uz D vitamīna deficīta diētas – piena alerģijas, laktozes nepanesība, veģetārisms vai vegānisms.

Kā uzņemt D vitamīnu?

1. Vispopulārākais avots ir dabas dotais – saules ultravioletie stari. D vitamīna sintēze organismā notiek saules staru iedarbībā, taču pie nosacījuma, ka ķermenis ir atklāts saulei bez aizsargkrēma, dienas vidū no maija līdz augustam.
2. Otrs avots ir augstas kvalitātes D3 vitamīns uztura bagātinātāja formā.
3. Trešais avots – D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku. D2 vitamīns ir atrodams sēnēs, bet D3 vitamīns ir dzīvnieku izcelsmes produktos, pārsvarā zivju produktos kā lasis, tuncis, sardīnes, zivju eļļa, kas iegūta no zivju aknām, olas dzeltenumā un citos produktos. Taču, lai nodrošinātu ar minimālo nepieciešamo dienas devu (50 µg) ik dienu būtu jāapēd 250 grami svaiga laša, 40 olas vai jāizdzer 10 krūzes piena.