Slikta gaisa kvalitāte telpās saasina elpceļu alerģijas – kā sevi pasargāt?

Kairinājums kaklā un degunā, asarojošas acis, deguna tecēšana, klepus un nieze – šīs un citas sūdzības alerģiskam cilvēkam signalizē, ka viņš nonācis saskarē ar alergēniem. Elpceļu alergēni organismā nonāk tos ieelpojot, tāpēc alerģiskiem cilvēkiem ļoti būtiska ir ieelpotā gaisa kvalitāte. Īpaši iekštelpās, kur šī brīža apstākļos pavadām tik daudz laika. Kā elpceļu alerģiju atpazīt un kontrolēt, kādus profilaktiskus pasākumus veikt un kā uzlabot gaisa kvalitāti savās mājās, konsultē Veselības centrs 4 alergoloģe un ģimenes ārste Signe Puriņa.

Liela daļa cilvēku pirmās alerģiju pazīmes novēro jau bērnībā, taču alerģija var attīstīties un saasināties jebkurā brīdī dzīves laikā. Alerģija ir ļoti izplatīta saslimšana – Eiropā no dažādām putekšņu alerģijām vien cieš apmēram 30-40% populācijas, pie tam piektdaļai pacientu attīstījusies arī astma. Nepatīkamie alerģijas simptomi ne vien ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti, bet ilgtermiņā var izraisīt arī citas nopietnas komplikācijas, piemēram, astmu.

Kas ir alerģija?

Alerģija ir cilvēka organisma pārāk spēcīga imūnās sistēmas atbildes reakcija uz nonākšanu saskarsmē ar ārējas vides vielām. Problēma ir ne tik daudz šajās vielās, cik pašā organismā, kurš kādu iemeslu dēļ, šīs vielas uzskata par svešām un ražo pret tām antivielas. Šī procesa rezultātā organismā rodas iekaisuma reakcija, kas var izpausties uz ādas un gļotādās, izraisot nepatīkamas sūdzības.

Izplatītākie alergēni

Alerģija cilvēkam var būt pret kādu konkrētu alergēnu, to grupu vai dažādām un ļoti individuālām to kombinācijām. Elpceļu alergēnus var iedalīt divās galvenajās grupās:

• Iekštelpu alergēni – putekļu ērcītes, pelējuma sēnes, mājas mīluļu spalva, siekalas vai ādas daļiņas.
• Ārtelpu alergēni – augu un koku putekšņi, ārtelpu pelējuma sēņu sporas. Saskarsmē ar šiem alergēniem cilvēks nonāk gan ārā, gan iekštelpās, jo šo vielu daļiņas brīvi ceļo gaisā un nonāk mājoklī to vēdinot vai ienesot ar apģērbu.

Ārtelpu alerģijas parasti aktualizējas, sākoties aktīvajam plaukšanas un ziedēšanas laikam. Latvijas klimatiskajos apstākļos ir trīs galvenie ziedēšanas un putekšņu izdalīšanās viļņi:
– Koku ziedēšanas laiks – pavasaros sākot no marta līdz jūnijam zied koki, no kuriem nozīmīgākie alergēni ir alkšņi, lazdas un bērzi;
– Graudzāļu ziedēšanas vilnis, kas sākas maija vidū un turpinās līdz jūlija beigām, kad galvenie alergēni ir timotiņš un citi tam radniecīgie augi;
– Nezāļu ziedēšana un nezāļu putekšņi – parasti sākas vasaras otrajā pusē, jūlija sākumā un ilgst līdz septembrim.
– Aspergillus sēnītes, kas gaisā izplatās rudenī ražas novākšanas laikā, kā arī citas rudens un pavasara mitrumu mīlošās sēnītes.

Kā atpazīt?

Katra organisma atbildes reakcija uz saskarsmi ar konkrētu alergēnu var būt ļoti individuāla, tāpēc dažkārt cilvēki gadiem sadzīvo ar dažādām sūdzībām, neapjaušot, ka pie vainas alergēni. Piemēram, koku putekšņu alerģijas pacienti raksturīgās alerģijas izpausmes mēdz noturēt par pavasara iesnām. Lai gan elpceļu alerģijas izpausmes var būt ļoti dažādas, tipiskākās ir:

• Deguna tecēšana, deguna gļotādas pietūkums, aizlikts deguns un šķaudīšana;
• Kairinājuma sajūta degunā un rīklē;
• Acu asarošana, nieze un apsārtums;
• Ādas nātrene un niezoši izsitumi;
• Klepus un astma.

Alerģiju diagnosticēt var palīdzēt ģimenes ārsts vai alergologs. Lai atklātu alerģijas izraisītāju, ārsts var nozīmēt asins analīzes vai ādas testus. Sarežģītākos gadījumos, kad alergēnu ir daudz vai tos ir grūti atklāt, ar asins analīžu palīdzību var veikt molekulārās asinsanalīzes vai provokāciju testus ar aplikācijām deguna gļotādā.

Cilvēka organisma sistēmas atrodas nepārtrauktā mijiedarbībā, tāpēc neārstēta alerģija var izraisīt un saasināt arī citas veselības problēmas. Daļai cilvēku elpceļu alerģija izraisa astmu. Taču ne mazāk būtisks ir dzīves kvalitātes faktors – nemitīgs diskomforts, nieze, klepus un aizlikts deguns nomāc omu, neļauj izgulēties un baudīt dzīvi ar pilnu krūti.

Alerģijas ārstēšanā ir divi galvenie virzieni: simptomātiska ārstēšana – medikamenti, kas palīdz mazināt alerģijas izpausmes, un alergēnspecifiskā imūnterapija jeb cēloņa ārstēšana, cenšoties ārsta kontrolē sevi pamazām pieradināt pie vielas, ko organisms nepanes. Imūnterapiju var veikt ar mājās lietojamām tabletēm un pilieniem vai ar injekciju palīdzību, ko parasti veic reizi mēnesi vai citā režīmā. Jāņem vērā, ka šis nav ātrs process, jo ilgst trīs līdz piecus gadus, taču var krietni samazināt alerģijas simptomus vai izārstēt alerģiju pilnībā.

Kas jāņem vērā alerģiskiem cilvēkiem?

Alerģijas profilaksi nosaka pacienta individuālās sūdzības: ja alerģija kaut kad dzīves laikā diagnosticēta, bet šobrīd nekādas sūdzības neizraisa, nekādi īpaši vides ierobežojumi nav nepieciešami. Pārlieku liela sterilitāte un izvairīšanās no alergēniem var būt viens no iemesliem, kāpēc tās attīstās.

Jebkuras alerģijas slimniekiem vērtīgi ievērot šos ieteikumus:

• Gaisa kvalitāte ir svarīgs faktors jebkuras elpceļu alerģijas pacientiem, tāpēc svarīgi ir rūpēties par to, lai gaiss, ko elpojam ir pēc iespējas tīrāks. Alerģiju pacientiem nenāk par labu pilsētai raksturīgais gaisa piesārņojums, taču svarīgi rūpēties arī par to, lai telpas tiktu regulāri vēdinātas un tajās nebūt pārāk augsts oglekļa dioksīda sastāvs. Tāpat svarīgs, īpaši miega laikā un apkures sezonā, ir optimāls gaisa mitruma līmenis (robežās no 40-60%), kas palīdz gādāt par elpceļu gļotādas veselību;
• Izvairīšanās no sadzīves ķīmijas un ķimikāliju izgarojumiem, ko rada mājas tīrīšanas līdzekļi, dažādi apdares materiāli, līmes, lakas un krāsas;
• Ja alerģiju izraisa putekļu ērcītes vai mājas mīluļu spalvas, svarīgi rūpēties par telpu regulāru un pastiprinātu uzkopšanu, gultas veļas maiņu vismaz reizi nedēļā. Būtiski gultas veļu mazgāt vismaz 55 grādu temperatūrā, un nepiemirst reizi 2-3 mēnešos šādā veidā tīrīt arī segas un spilvenus.

Ja no iekštelpu alergēniem varam sevi pasargāt gana veiksmīgi, ar ārtelpu alergēniem tas nav tik viegli – putekšņi un sporas mājā ieceļo ar āra drēbēm un arī regulāri nepieciešamās telpu vēdināšanas laikā. Lai to risinātu svarīgi veikt regulāru telpu mitro uzkopšanu, kā arī talkā var nākt gaisa attīrīšanas iekārtas. Būtiski, ka mūsdienu gaisa attīrītāju modeļi var nodrošināt attīrīšanas un mitrināšanas funkciju, tādējādi gan attīrot gaisu no kaitīgajiem alergēniem, gan to mitrinot līdz cilvēka elpceļu gļotādām optimālajam līmenim.

Kas jāņem vērā izvēloties gaisa attīrītāju?

• CADR rādītājs jeb piegādājamā gaisa tīrība – viens no svarīgākajiem ierīces parametriem, ko veido filtrēšanas efektivitāte un gaisa plūsma. CADR koeficients sniedz informāciju par to, cik gaisa ierīce var filtrēt – jo CADR skaitlis augstāks, jo ierīce – efektīvāka;
• Iekārtas jauda – svarīgi pievērst uzmanību gaisa attīrītāja jaudai un iegādāties tādu aparātu, kas atbilstu mājokļa platībai un kubatūrai. Ja telpa ir liela un aparātam maz jaudas, attīrīšanas efekts nebūs pietiekams;
• Trokšņa līmenis – ja iekārta būs pārlieku skaļa, tā nebūs piemērota lietošanai naktī, kad gaisa attīrīšana un mitrināšana ir īpaši svarīga;
• Regulāra apkope – jebkuram gaisa attīrītājam un mitrinātājam būtiski veikt regulāru apkopi, filtru maiņu vai mazgāšanu atbilstoši tam, kā norādījis ražotājs. Filtrs ir vieta, kur uzkrājas ierīces no gaisa savāktie alergēni – ja filtrs būs netīrs, mazināsies tā gaisa attīrīšanas funkcija. Tāpat netīrītos filtros var iemitināties pelējuma sēnītes, tādējādi ierīci pārvēršot nevis par alerģiju novērsēju, bet provokatoru.

Gaisa attīrītājs, kas likvidē gan alergēnus, gan vīrusus

Viena no mūsdienīgākajām gaisa attīrīšanas ierīcēm, ko speciālisti nereti rekomendē alerģiju pacientiem, ir Philips jaunās paaudzes gaisa attīrītājs ar HEPA (augstas kvalitātes daļiņu aizturēšanas) filtru. Ar tā palīdzību gaiss īsā laikā tiek attīrīts ne vien no alergēniem, bet arī dažādiem vīrusiem. Filtrs palīdzēs mājokļa gaisu attīrīt arī no alergēnu daļiņām, kas vēdināšanas laikā telpā nonāk no āra, tai skaitā mazinot vides piesārņojumu no izplūdes gāzēm un ķimikāliju izgarojumiem. Philips Dual Scan sensors nemitīgi pārbauda gaisu, atrodot tajā pat vismazākos piesārņotājus: pētījumi rāda, ka iekārta likvidē līdz 99,97% PM 2.5 daļiņu, kas veido smogu, alergēnus, gāzes un baktērijas, kā arī likvidē līdz pat 99,9% vīrusu, kas izvadīti cauri filtram.

Alerģijas mēdz dēvēt par mūsdienu sērgu, jo pēdējās desmitgadēs dažādas alerģijas kļūst arvien izplatītākas gan bērniem, gan pieaugušajiem. To lielā mērā nosaka cilvēku urbānais dzīvesveids un saiknes zaudēšana ar apkārtējo dabu.

Jebkuras alerģijas profilaksei par labu nāk:

• Uzturēšanās tīrā vidē pie dabas, rušināšanās dārzā – cilvēkam ir svarīgi nezaudēt saskarsmi arī ar augsnē, uz augiem esošajām baktērijām. Šajā ziņā alergologu vidū pazīstams termins ir clean dirt jeb “tīrie netīrumi”, jo saskarsme ar šīm dabā esošajām baktērijām ir vajadzīga cilvēka imūnās sistēmas pareizai darbībai;
• Veselīga pārtika – būtiski lietot vienkāršu, nevis termiski apstrādātu un pārstrādātu pārtiku. Vislabāk, ja tā ir sezonāla, reģionam atbilstoša, tātad uzturā lietojot to, kas mūsu klimatiskajos apstākļos izaudzis konkrētajā sezonā. Svarīgi uzturā iekļaut arī probiotiskos līdzekļus, raudzēta siera produktus, arī skābētus kāpostus, sālījumus, kā arī svaigus augļus un dārzeņus;
• Izvairīšanās no smēķēšanas – gan pašam, gan pasīvā veidā, jo smēķēšana ir cieši saistīta ar paaugstinātu alerģiju attīstības risku;
• Regulāras fiziskās aktivitātes – pētījumi rāda, ka tās ietekmē ne vien mūsu fizisko kondīciju un pašsajūtu, bet var mazināt arī alerģisko iekaisumu.