Lai skriešanas pasākums nebeigtos ar sāpēm un sabojātu vasaru, kas jāpavada pie fizioterapeita, dziedējot traumu, speciālistu ieteikumus vajadzētu uzklausīt un ievērot pirms doties trasē. Kā pareizi uzsākt skriet, iesaka Raivja Aršauska veselības centra fizioterapeits un treneris Raivis Aršauskis.
1. Vispirms jāpārbauda sirds asinsvadu sistēma.
Patiesībā visi nemaz nedrīkst skriet. Ja gribi skriet, pārbaudi sirdi un trenējies ne tikai ar kājām, bet arī ar galvu. Vai tu drīkst skriet, kas vispirms jāpārbauda?
2. Jānoskaidro, vai tu pareizi ej, vai tu proti pareizi skriet.
To, vai pareizi liec soļus, vari noteikt, dodoties pie podologa, ortopēda vai fizioterapeita. Dažos fizioterpijas un veselības centros ir ierīces, kas tevi filmēs ar vairākām kamerām, kamēr iesi vai skriesi pa skrejceliņu. Pēc tam speciālists izvērtēs, kāda ir tava gaita. Kļūdu var būt daudz: skriet var uz ārējām vai iekšējām pēdas malām, nepareizi pārnest svaru u.c.
Šobrīd, lai it kā izlabotu gaitu, populāri ir apavos likt speciāli izgatavotas zolītes. Taču, ieliekot supinatoru, gaitu nevar izlabot, tas ir tikai atbalsts pēdai. Ja ieliksi zolīti un skriesi daudzus kilometrus ar neizlabotu gaitu, kājas un mugura tāpat cietīs.
3. Nevajadzētu sākt aktīvi skriet, ja ir ievērojams liekais svars.
Tad vispirms jāizvēlas saudzējošāks sporta veids, piemēram, nūjošana. Citādi var gadīties, ka teju pusgadu būs jādziedē traumas un tikmēr sportot nevarēs vispār.
4. Labi, ja fizioterapeits izvērtē tavu fizisko gatavību un iesaka vēlamo slodzi.
Pirms skriešanas treniņu uzsākšanas ir labi, ja fizioterapeits izvērtē tavu fizisko gatavību un iesaka vēlamo slodzi. Neskrien jau tikai ar kājām, šajā procesā līdzdarbojas rokas, pleci, dibens. Turklāt nav iespējams saglabāt veselību tikai skrienot vien, ir jāvingro, pievēršot īpašu uzmanību spēka un lokanības treniņiem. Citādi bieži gadās, ka nepietiekamas fiziskās sagatavotības dēļ muskuļi un locītavas nav labā stāvoklī, tāpēc skrienot kauli saņem lielu triecienu. Netrenējoties pakāpeniski, bet uzreiz skrienot sacensībās ar lielu slodzi, viegli satraumēt arī mīksto audu zonas. Pirms skriešanas noteikti jāiesildās un pēc distances – jāatsildās, jāizstiepj muskuļi.
5. Ja ir trauma.
Zinot, ka treniņos kaut kas traumēts, daudzi noteipo sāpošo vietu vai iegādājas citus palīglīdzekļus un startē sacensībās. Bet jau tas vien, ka palīglīdzekļi nepieciešami, ir skaidrs signāls, ka šobrīd ne treniņos, ne sacensībās skriet nedrīkst. Vispirms jāsadziedē traumas un tad pakāpeniski jāatsāk treniņi.
6. Sporta apavi
Jāiegādājas labi sporta apavi un jāseko līdzi, cik kilometri ar tiem noskrieti. Lai nesanāk tā, ka sacensību dienā tie jau ir savu laiku nokalpojuši un nodiluši, tāpēc vairs neveic funkcijas, kam paredzēti.
7. Uzturs
Jāpievērš uzmanību savam ikdienas uzturam un tam, vai tu pietiekoši dzer ūdeni. Treniņu un sacensību slodzei vajadzīgs īpašs uzturs, par ko vislabāk konsultēties ar skriešanas treneri vai uztura speciālistu.
Foto: Shutterstock
