Seborejiskais dermatīts ir visbiežāk sastopamā hroniska ādas slimība, kas parasti vērojama tajās ķermeņa zonās, kur ādas tauku sekrēcija jeb sebums ir lielāks – galvas matainā daļa, seja, aiz ausīm. Raksturīgi sārti ādas laukumi, kurus klāj baltas līdz dzeltenīgas, sausas vai taukainas zvīņas, kas lobās. Kad tiek ietekmēta galvas āda, zvīņas var sajaukt ar blaugznām. Šī ir viegla, neinfekcioza ādas slimība bez izteiktām komplikācijām, taču būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, emocionālo pašsajūtu un pat pašapziņu, jo ir traucējoša un neestētiska. Seborejiskais dermatīts biežāk raksturīgs pusaudžiem un pieaugušajiem, skar vairāk vīriešus nekā sievietes.
Kā atpazīt?
Seborejiskais dermatīts tipiskos gadījumos skar galvas mataino daļu, seju (rievas ap degunu, zonu apkārt mutei, piere, pieres daļu starp uzacīm), apvidu aiz ausīm un ārējo auss eju, kā arī, var būt arī uz krūškurvja.
- Galvas matainā daļā – sākot no vieglām blaugznām līdz izteiktam apsārtumam ar izteiktām dzeltenīgām, taukainām zvīņām;
- Uz sejas – apsārtums ar baltām vai dzeltenīgām taukainām zvīņām;
- Uz krūšukurvja – labi norobežoti apaļas formas sārti-rozā laukumi ar vieglu ādas lobīšanos.
Seborejiskā dermatīta, atopiskā dermatīta un psoriāzes gadījumā slimības pamatā ir ādas iekaisums. Simptomi var izskatīties savstarpēji līdzīgi, un dažkārt pārklājas vairāku slimību simptomi vienlaikus. Nav specifisku testu, lai diagnosticētu seborejisko dermatītu, tāpēc ir būtiski apmeklēt dermatologu pareizas diagnozes noteikšanai un ārstēšanai.
Svarīgi zināt! Zīdaiņiem seborejisko dermatītu sauc par piena kreveli, kas parasti pāriet pēc trīs mēnešu vecuma. Zīdaiņiem ir ieteicams lietot konkrētus produktus, kas pielāgoti piena kreveles novēršanai.
Seborejiskais dermatīts – kāpēc tas rodas?
Seborejiskā dermatīta rašanās iemesli nav pilnībā izprasti un noskaidroti, tomēr nenoliedzama loma ir mijiedarbībai starp galvas ādu, sebumu (ādas tauku sekrētu), Malassezia sēnītēm un imūnsistēmu. Malassezia sēnītes ir jebkura cilvēka ādas normālas mikrofloras sastāvdaļa, taču seborejiska dermatīta gadījumā to apjoms ir daudz lielāks. Tieši šīs sēnītes ir “atbildīgas” par nepatīkamo un traucējošo galvas ādas kairinājumu un iekaisumu.
Šim dermatīta veidam ir novērota sezonalitāte. Ziemā un agrā pavasarī, kad ir zems mitruma līmenis un zema gaisa temperatūra, raksturīgi simptomu paasinājumi, savukārt vasarā vērojams uzlabojums jeb miera periods.
Kā sadzīvot?
- Ievērot pareizu galvas matainās daļas un ādas higiēnu – lietot speciāli šai ādas problēmai paredzētus, pielāgotus un saudzīgus ārstnieciskās kosmētikas līdzekļus;
- Nepieļaut tālāku iekaisuma attīstību un ādas karinājumu – pēc mazgāšanās susināt ādu ar vieglu dvieļa pieskārienu palīdzību, nevis to berzējot, un pēc iespējas izvairīties no bojājumu kasīšanas;
- Noguruma un pārstrādāšanās gadījumā – ievērot piesardzību un veltīt īpašas rūpes ādai;
- Lietot veselīgu pārtiku un līdzsvarot ēdienkarti;
- Pēc iespējas samazināt alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu, kaut tieša saistība seborejas dermatītam ar diētas paradumiem nav novērota;
- Sauļojoties noteikti izmantot ādas aizsarglīdzekļus.
Seborejiskais dermatīts – kā ārstēt?
Diemžēl pašlaik nav zāļu, ar kurām varētu pilnīgi izārstēt seborejisko dermatītu, proti, ārstēšana ir iedarbīga, bet simptomātiska. Ārstēšanu pārtraucot, simptomi parasti atgriežas.
Ārstēšanas pamatā ir traucējošo simptomu mazināšana. Tāpat izvēlēto preparātu uzdevums ir novērst pastiprinātu ādas tauku dziedzeru sekrēciju jeb seboreju un likvidēt Malassezia rauga sēnītes. Šī iemesla dēļ jauna uzliesmojuma laikā vai priekšlaikus pārtraucot terapiju, simptomi var atkārtoties.
Seborejiskā dermatīta ārstēšanā izmantotā terapija var atšķirties atkarībā no slimības skartajām zonām un progresijas, taču, galvenokārt, tiek izmantoti dermatoloģiskie lokālie ārstnieciskie līdzekļi vai ārstnieciskās kosmētikas produkti. Dažos smagākajos gadījumos var būt nepieciešami arī iekšķīgi lietojamie medikamenti, bet tās tiešām ir izņēmuma situācijas.
Galvas matainās daļas kopšana
Galvas matainajai daļai dermatologi iesaka izmantot ārstnieciskos pretblaugznu šampūnus, kuru sastāvā ir cinka piritions, ketokonazols, piroktona olamīns vai selēna sulfīds. Uz biezākām zvīņām pirms matu mazgāšanas vēlams uzklāt ādu mīkstinošus preparātus, kas satur kokosriekstu eļļu vai salicilskābi, ļaujot tiem iedarboties vairākas stundas vai pat visu nakti.
Ārstnieciskie šampūni padara matus sausus, tādēļ tos ieteicams iemasēt tieši galvas ādā, savukārt pārējos matus, ja vien tas ir iespējams, mazgāt ar parastu šampūnu un pēc tā lietot kondicionieri. Paasinājumu gadījumā šos šampūnus svarīgi lietot vismaz 2-3 reizes nedēļā, paturot putas matos 5 minūtes. Arī simptomiem izzūdot, svarīgi turpināt ārstnieciskā šampūna lietošanu 1 reizi nedēļā, jo tas palīdzēs novērst to atkārtošanos.
Laba izvēle!
Galvas matainajai daļai. Francijas ražotāja DUCRAY Kelual DS šampūns – efektīvi iedarbojas pret Malassezia sēnīti, nodrošinot ilgstošu blaugznu, apsārtuma un niezes samazinājumu. Nieze tiek remdēta jau no pirmajām lietošanas reizēm. Saudzīgs pret krāsotiem matiem. Francijas ražotāja BIODERMA Node DS+ intensīvas iedarbības šampūns, kas iedarbojas uz pastāvīgu blaugznu cēloņiem Malassezia sēnīti un ierobežo blaugznu atkārtošanos, noņem blaugznas un samazina to veidošanos, kā arī tūlītēji un ilgstoši remdē niezi.
Ķermeņa ādas kopšanai.
Uz citām ķermeņa daļām efektīvi palīdz ilgstoši lietojami krēmi vai ziedes, kuru sastāvā ir klotrimzols, mikonazols un nistatīns. Reizēm īslaicīgi tiek nozīmēti viegli kortikosteroīdus saturoši līdzekļi, lai mazinātu iekaisuma aktivitāti. Šampūnu, kas satur ketokonazolu, var izmantot arī visa ķermeņa mazgāšanai.
Francijas ražotāja DUCRAY Kelual DS ādu nomierinošs krēms – attīra un nomierina kairinātu ādu, to atbrīvojot no atmirušajām šūnām. Mazina ādas zvīņošanās atkārtošanos iespēju un diskomfortu. Lietojams kā uz sejas, tā ķermeņa.
Foto: Publicitātes foto
