Sievietes savā starpā mēdz apspriesties par menopauzes problēmām, kas agrāk vai vēlāk skar visas. Tomēr bieži vien sieviešu pieredze ir ļoti atšķirīga, atstājot daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kā izpaužas premenopauze un kad sākas menopauze, un kā sagatavoties šim periodam?
Viens ir skaidrs – menopauze nesākas vienā dienā. Kā jau visas izmaiņas dabā, tās notiek pakāpeniski. Pirms menopauzes ir laiks, kad līdz šim normālas, nemainīgas menstruālās funkcijas pakāpeniski pāriet menopauzes periodā. Piemēram, mēnešreizes te iztrūkst, te negaidīti atsākas, un gadā var būt tikai trīs vai četras mēnešreizes. Parasti šis premenopauzes laiks prasa pāris gadus vai vairāk – tikai retā sieviete “iekļaujas” viena gada laikā.
Un tā – tas ir sācies!
Pēc menstruāciju sākšanās katra sieviete iepazīst savu ciklu un tam pielāgojas, turpmākos gadus dzīvojot zināmā “autopilotā”, ko nosaka estrogēna un citu sievišķo hormonu ikmēneša izmaiņas. Protams, dabas atvēlētās rezerves nav mūžīgas – ap 40 gadiem tās izsīkst. Daļu sieviešu šis notikums pārsteidz nesagatavotas jau tik agrā vecumā kā ap 35 gadiem, kaut gan vairums no mums rēķinās, ka menopauzes tuvošanos sāks just ap 40-44 gadiem, kas ir vidējais premenopauzes vecums.
Jebkurā gadījumā, lai gan šo periodu ierosina niecīgas hormonālas pārmaiņas organismā, ikviena sieviete jūt zināmu satricinājumu un saskaras gan ar nepatīkamiem fiziskiem simptomiem un izjūtām, gan ar virkni pārsteigumu un negaidītu emociju. Mūsu attieksme pret menopauzi turklāt var būt galēji atšķirīga – kamēr viena daļa sieviešu ar ilgošanos gaida brīdi, kad dzīvi un seksu vairs neierobežos apgrūtinošais pirmsmenstruālais sindroms (PMS) un ikmēneša asiņošana, tikmēr citas ir šausmās par sava sievišķā statusa izmaiņām un visiem spēkiem cenšas paildzināt “jaunību”.
Tomēr tad, kad paiet 12 mēneši un nav bijušas mēnešreizes, menopauze ir “oficiāli” klāt. Līdz tam jāņem vērā, ka joprojām ir iespējama grūtniecība.
10 biežākie premenopauzes simptomi
1. Izmaiņas mēnešreizēs. Mēnešreizes var kļūt vieglas vai ļoti smagas, garas vai īsas. Dažus mēnešus var iztrūkt pavisam. Ja starp mēnešreizēm paiet vairāk nekā 60 dienas, iespējams, premenopauzes beigas ir tuvu.
2. Karstuma viļņi. Bēdīgi slavenie karstuma uzplūdi dienas laikā var mīties ar pamatīgu svīšanu nakts laikā, būtiski ietekmējot naktsmieru – sieviete pamostas nakts vidū un spiesta mainīt mitro naktsveļu. Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma var būt ļoti atšķirīgi, bet bieži vien uzplūdi ir tik stipri, ka seja piesarkst un uz pieres izspiežas sviedru lāses, ritot pāri sejai, kaklam un mugurai. Bieži svīšana nāk komplektā ar paātrinātu sirdsdarbību, var būt pat sirdsklauves.
3. Miega traucējumi. Tos izraisa hormonālās izmaiņas un nakts svīšana.
4. Palielināts maksts sausums vai jutīgums. Tā kā tiek ražots mazāk estrogēna, maksts sieniņas paliek plānākas un sausākas. Tas var izraisīt niezi, jutīgumu un sāpes seksa laikā.
5. Urīna nesaturēšana. Estrogēns uztur urīnpūšļa un urīnizvadkanāla veselību. Samazinoties estrogēna līmenim, urīna saturēšanas funkcija sāk atslābt. Tas var radīt urīna nesaturēšanas problēmas pat pie mazākās muskuļu kontrakcijas, piemēram, smejoties. No šīm izmaiņām var palīdzēt jau laicīgi veikta profilakse, piemēram, vingrošana.
6. Seksuālās dzīves izmaiņas. Iepriekšminēto fizisko pārmaiņu dēļ, kā arī mainoties sievietes vispārējai pašsajūtai par romantiskajām attiecībām, seksuālā enerģija var mazināties. Taču regulārs sekss var palīdzēt saglabāt maksts audu tonusu un veselību.
7. Ķermeņa “izplūšana”. Novērojams muskuļu masas zudums un taukaudu pieaugums – sevišķi viduklī.
8. Kaulu masas un blīvuma zudums. Estrogēna līmeņa krišanās nozīmē, ka palielinās osteoporozes risks. Lai gan kaulaudu izsīkums un samazināšanās nenotiek vienā dienā, premenopauzē šis process īpaši saasinās.
9. Mazasinība. Sievietēm, kas piedzīvo daudz intensīvāku asiņošanu mēnešreižu laikā nekā ierasti, var attīstīties anēmija. Mēnešreizes var būt intensīvākas tāpēc, ka dzemdes gļotāda ir daudz biezāka pirms tās izdalīšanās – to izraisa hormona progesterona līmeņa pazemināšanās. Svarīgi sekot līdzi savai pašsajūtai un laiku pa laikam veikt analīzes.
10. Ādas un matu izmaiņas. Pazeminoties estrogēna līmenim, ķermenis meklē mehānismu, kā tam labāk pielāgoties – un rezultātā var ciest sievietes āda un mati.
PMS simptomi un depresija
Atsevišķi ir vērts izcelt tādu premenopauzes simptomu kā garastāvokļa traucējumi. Garastāvoklis daļai sieviešu šajā periodā var svārstīties no augstas eiforijas līdz dziļai depresijai hormonu izmaiņu – vismaz daļēji – dēļ. To var vēl pasliktināt miega traucējumi. Uzskata, ka gandrīz puse sieviešu premenopauzē var ciest no simptomiem, kas līdzīgi PMS, turklāt sievietēm, kurām agrāk bijuši smagi PMS simptomi, šajā laikā var būt arī nopietnākas garastāvokļa izmaiņas.
PMS simptomus, kas sievietēm parādās apmēram nedēļu pirms menstruācijām, izraisa sievišķo hormonu progesterona un estrogēna svārstības. To vidū ir arī tādas emocionālās izmaiņas kā straujas garastāvokļa maiņas, aizkaitināmība un dusmu uzliesmojumi, raudulība, nomāktības un vientulības sajūta, grūtības iemigt, enerģijas zudums, grūtības koncentrēties. Taču premenopauzē atšķirībā no PMS pirms mēnešreizēm šo simptomu parādīšanās nav paredzama, jo tie nav saistīti ar menstruālo ciklu. Protams, šis pēkšņums var izsist no sliedēm vēl vairāk.
Premenopauzes laikā turklāt palielinās risks saslimt ar depresiju, par ko var liecināt tādi simptomi kā bieža raudāšana, bezcerības vai bezvērtības sajūta, sastingums, intereses zudums par parastajām darbībām. Citos gadījumos var izjust arī trauksmi, ko pavada muskuļu sasprindzinājums, svīšana vai slikta dūša.
Tiesa, šajos garastāvokļa traucējumos vainojama ne tikai premenopauze. Lielākoties sievietes dzīvē 40 un 50 gadu vecums ir laiks, kad dzīves slodze var būt vislielākā, un šis stress var pastiprināt garīgās veselības problēmas.
Kā mazināt premenopauzes simptomus?
Hormonālo pārmaiņu un menopauzes laikā svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu, lai novērstu iespēju rasties lielākām veselības problēmām. Šo periodu pārvarēt vislabāk palīdzēs veselīgas izmaiņas dzīvesveidā un uzturā, bet ja ar šo paradumu uzlabošanu nebūs pietiekami, ārsts apsvērs iespējamu nehormonālo vai hormonālo terapiju.
Iecienīti un efektīvi ir arī fitoterapijas un augu valsts līdzekļi, kas satur fitoestrogēnus – nesteroīdos savienojumus augos, kam piemīt estrogēnu veicinošas īpašības. To vidū ir linsēklas, sarkanais āboliņš, soja, gurķumētra, sezama sēklas u.c. Viens no vairāk pētītajiem un lietotajiem augiem menopauzes un PMS simptomu mazināšanai ir vitekss (Vitex agnus castus), kas palīdz līdzsvarot estrogēna un progesterona līmeni.
Šādu līdzekļu piedāvājums ir ļoti plašs, bet kāpēc izvēlēties Latvijā radīto produktu BiPMSok? Tas ir ir kombinēts, inovatīvs produkts sievietes emocionālajam līdzsvaram, premenstruālo un menopauzes simptomu mazināšanai, izstrādāts sadarbībā ar ginekologiem, balstoties uz zināšanām par to, kuras ir būtiskākās aktīvās vielas sievietes veselībai. Tā sastāvā ir viteksa (Vitex agnus castus) augļu un gurķumētras (Borago officinalis) ekstrakts, kā arī magnijs normālai nervu sistēmas darbībai un E vitamīns.
BiPMSok preparātā iekļautais viteksa ekstrakts palīdz atvieglot tādus menopauzes un premenstruālos simptomus kā nogurumu, garastāvokļa svārstības, krūšu jutīgumu vai pietūkumu, kā arī uzturēt ģenitālo veselību. Magnijs palīdz samazināt nogurumu un nespēku, uzturēt normālu muskuļu darbību un veicināt normālas psiholoģiskās funkcijas. Savukārt E vitamīns veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Ieteicams lietot iekšķīgi sievietēm pa 1 kapsulai 1 reizi dienā. Lai panāktu optimālo efektu, ieteicamais lietošanas kurss ir 3 mēneši.
Atsauces
1. Abbaspoor Z, et al. Effects of Vitex-agnus- castus on menopausal early symptoms in postmenopausal women: a randomized double-blind, placebo-controlled study. Brtt J Med & Med Res 2011 1:132-140.
2. van Die MD,et al. (2009) Vitex agnus-castus (Chaste-Tree/Berry) in the treatment of menopause-related complaints. J Altern Complement Med 15: 853-862.
