Gandrīz katra sieviete ir saskārusies ar nepatīkamu viešņu – piena sēnītes izraisītu maksts infekciju, par kuru var liecināt nieze ārējo dzimumorgānu apvidū, sāpīga urinācija un nepatīkami izdalījumi. Šī maksts infekcija jeb vaginālā kandidoze visbiežāk skar sievietes reproduktīvajā vecumā, un tās rašanos var veicināt pārlieks stress, pazemināta imunitāte, antibiotiku lietošana un dažādas hroniskas slimības. Kas ir piena sēnīte, kas to izraisa un kā pret to cīnīties, stāsta ginekoloģe Jeļizaveta Murzina.
Kas ir piena sēnīte?
Piena sēnīte jeb Candida albicans ir viena no normālās maksts mikrofloras iemītniecēm. Šī baktērija dzīvo arī cilvēkiem uz ādas, mutē un zarnās. Piena sēnītes izraisīta maksts infekcija jeb vaginālā kandidoze ir tad, kad šī baktērija pārlieku savairojusies un izraisa nepatīkamus simptomus.
Kā to atpazīt?
Par to, ka piena sēnes baktērijas makstī pārlieku savairojušās un izraisījušas infekciju, var liecināt:
– dedzināšana un diskomforts ārējo dzimumorgānu apvidū;
– sāpīga urinācija;
– sāpes dzimumakta laikā;
– pastiprināti baltas nokrāsas vai graudaini izdalījumi.
Parasti minētās sūdzības pastiprinās pirms menstruācijām. Dažos gadījumos, kad piena sēnītes infekcija ir ielaista, var parādīties arī tūska ārējo dzimumorgānu apvidū vai asiņaini izdalījumi, ko izraisa maksts gļotādas bojājumi.
Kas ir biežākie iemesli, kuri izraisa piena sēnītes infekciju?
- ANTIBIOTIKU LIETOŠANA. Piena sēnītes infekcija bieži parādās pēc antibiotiku lietošanas, jo tās nogalina ne vien dažādu infekciju izraisītājus, bet arī labās baktērijas makstī – laktobaciļus (Lactobacillus). Mainoties maksts mikloflorai, labo maksts laktobaciļus vietā savairojas sēnīte.
- NOVĀJINĀTA IMUNITĀTE. Candida albicans uzliesmojums var sākties arī brīžos, kad ir novājināta imūnsistēma. To var novājināt citas bieži sastopamas infekcijas slimības, piemēram, gripa u.c. vai slimības, kas ietekmē imūnsistēmu (piemēram HIV infekcija).
- GRŪTNIECĪBA. Iespēja saslimt ar piena sēnītes infekciju palielinās arī bērniņa gaidīšanas laikā, kad pazeminās dabīgās ķermeņa aizsargspējas.
- REGULĀRA MEDIKAMENTU LIETOŠANA. No piena sēnes jāuzmanās, regulāri lietojot dažādus medikamentus, piemēram, kortikosteroīdus, kas var pazemināt imunitāti. Ja kortikosteroīdi tiek lietoti uz ādas (piemēram, psoriāzes ārstēšanai), īpaša piesardzība nepieciešama tikai gadījumos, kad tos lieto ārējo dzimumorgānu apvidū, kur tie var negatīvi ietekmēt dzimumorgānu dabīgo mikrofloru.
- HRONISKAS SLIMĪBAS. Piena sēnīte var būt bieža viešņa, ja sieviete sirgst ar kādu hronisku slimību, piemēram, cukura diabētu, kad sēnīte makstī savairojas paaugstināta cukura līmeņa asinīs dēļ.
Kā tikt vaļā no piena sēnes?
Piena sēnītes infekciju ārstē tikai tad, kad to pārlieka savairošanās izraisa specifiskas sūdzības – niezi, sāpes un pastiprinātus izdalījumus. Bet, ja ir sūdzības, ar vizīti pie ārsta nedrīkst kavēties, – ja piena sēnīte izraisījusi maksts iekaisumu, un tā netiek ārstēta, iekaisums var iet plašumā, kas nozīmē arī ilgāku ārstēšanās un atlabšanas laiku.
Mūsdienās sēnītes ārstēšanai pieejami 3 veidu preparāti:
- Perorālā tipa recepšu medikamenti (aktīvā viela – flukonozols). Ja infekcija nav ielaista, pietiek ar vienas kapsulas iekšķīgu lietošanu. Smagākos gadījumos var lietot divas kapsulas ar trīs dienu intervālu.
- Lokāli lietojamie medikamenti (aktīvā viela – klotrimazols, ekonozols vai mikonazols) vaginālo svecīšu vai krēma formā. Atkarībā no aktīvās vielas koncentrācijas, ārstēšana parasti ilgst no 1-7 dienām. Sieviešu vidū populārs ir arī aptiekās bez receptes pieejamais preparāts Canesten – vaginālais krēms, kurš jālieto tikai vienu reizi.
- Lokāls jaunākās paaudzes pretsēnīšu preparāts (aktīvā viela – sertakonazols), viss ārstēšanas kurss sastāv no viena vaginālā supozitorija, kuru jāievada dziļi makstī vienu reizi – vakarā, pirms gulētiešanas. Preperāts iznīcina piena sēnīti tieši makstī, neatstājot negatīvu ietekmi uz maksts mikrofloru, nav sistēmiskas iedarbības uz kuņģa zarnu traktu, nav blakusparādību lokālas lietošanas dēļ. Pētījumi liecina, ka lietojot sertakonazolu, simptomu uzlabošanās un to izzušana ievērojami labāka salīdzinājumā ar klotrimazola un citu aktīvo pretsēnīšu vielu lietošanu. Tas ir efektīvāks pret visa veida rauga sēnītēm un Gram+ baktērijām. Šis līdzeklis Cagynol pret piena sēnīti pieejams aptiekās bez receptes.
Uzmanību! Bezrecepšu pretsēnīšu līdzekļi ir labs palīgs tikai brīžos, kad vizīte pie ārsta nav iespējama pietiekami drīz, kā arī sievietēm, kurām piena sēnītes infekcija jau kādreiz bijusi un simptomi pazīstami. Daktere J. Murzina brīdina, ka, pirmo reizi saskaroties ar piena sēnītei raksturīgajiem simptomiem, noteikti jādodas pie ārsta, jo infekciju ar piena sēnītei raksturīgajiem simptomiem un izdalījumiem ir daudz, taču ārstēšana atšķiras.
Ko darīt, lai sevi pasargātu no piena sēnītes?
- Izvairīties no pārlieka stresa ietekmes un stiprināt imunitāti, ievērojot veselīgu dzīvesveidu;
- Ievērot piesardzību antibiotiku lietošanas laikā. Noteikti jāinformē ārstējošo ārstu, ja antibiotiku lietošana kādreiz jau izraisījusi piena sēnītes infekciju. Ārsts šādā gadījumā izvēlēsies citu medikamentu vai ieteiks probiotiskas tieši maksts miklofloras profilaksei, vai arī – profilaktisku pretsēnīšu medikamentu lietošanu.
- Atcerēties par piena sēnīti hronisku slimību gadījumā. Piemēram, ja ir cukura diabēts, svarīga kontrole – regulāras vizītes pie ģimenes ārsta vai endokrinologa un medikamentu lietošana.
- Piena sēnītes infekcija nav seksuāli transmisīva slimība, un to nevar nodot partnerim seksuālu kontaktu ceļā.
Saņem ginekologa konsultāciju tūlīt – attālināti čata vai video veidā!
Lejuplādē lietotni MyEmerg – ārstu konsultācijas
