“Man tāda vielmaiņa…” tā bieži vien saka cilvēki, kuri ir zaudējuši cerību tikt vaļā no liekajiem kilogramiem. Un – viņiem ir taisnība. Bet vielmaiņas īpatnības nav gala spriedums un nenozīmē, ka nomest svaru nav iespējams, taču tas jādara gudrāk un efektīvāk. Kā koriģēt svaru var palīdzēt ģenētiskā testa veikšana? Uztura un fizisko aktivitāšu DNS testa nozīmi skaidro Kristīne Sekace, sertificēta uztura speciāliste Ģenētikas laboratorijā GenEra.
Gēni ietekmē visu
Uzturs un fiziskās aktivitātes ietekmē ne tikai izskatu, bet arī veselību. Tāpēc ģenētiskā testa rezultāti nereti ir pirmais brīdinājums par 2. tipa cukura diabētu un citām slimībām, kas var sākties, ja cilvēks nemaina dzīvesveidu. Ir vairākas vielmaiņu regulējošo gēnu kombinācijas, kas norāda uz veselības riskiem. Ārēji uz šiem riskiem nereti norāda tieši redzamie liekie kilogrami. Bet riskus rada arī viscerālie tauki, kas aptver iekšējos orgānus, un augsts “sliktā” holesterīna līmenis, par ko daudzi pat nenojauš. Tomēr lielākā daļa cilvēku, kas izlemj veikt uztura DNS testu, vispirms vēlas samazināt svaru. Daudzi ir izmēģinājuši gandrīz visu, bet rezultāti bijuši īslaicīgi, jo gēni diktē savu. Kas ir šie svarīgie gēni, kuri iesaistīti svara regulēšanā?
Kā gēni regulē vielmaiņu?
Ir gēni, par kuru ietekmi uz vielmaiņas procesiem pētījumi ir veikti ilgstoši, pierādījumu ir daudz un to ticamība ir ļoti augsta. Savukārt daudzu gēnu ietekme, kuru DNS testos piedāvā noteikt dažādās vietās un vietnēs, ir tikai izpētes stadijā. “Uztura un fizisko aktivitāšu DNS testā, ko piedāvā Ģenētikas laboratorija GenEra, nosaka tikai tos gēnus, par kuru ietekmi uz vielmaiņas procesiem ir zinātniski pierādījumi. Vairāk informācijas par gēnu ietekmi uz to, kāds uzturs katram cilvēkam ir piemērots, parādījās aptuveni pirms 10 gadiem. Šobrīd jau zinām gana daudz, lai varētu apgalvot, ka svarīgākos gēnus, kas ietekmē vielmaiņu, nosakām un to ietekmi analizējam precīzi,” stāsta Kristīne Sekace.
Nav jāatceras gēnu nosaukumi, bet svarīgākais – katram no tiem ir sava loma vielmaiņas procesos, ko mēs nevaram mainīt, bet varam ņemt vērā un pielāgot savu uzturu un fiziskās aktivitātes.
Dažādu gēnu dažādās lomas
• Ietekmē ēšanas paradumus. Daži no gēniem, kurus nosaka uztura DNS testā, ietekmē to, cik un kā cilvēks ēd. Piemēram, FTO gēns ir iesaistīts procesā, kad tiek traucēta sāta sajūta, tāpēc cilvēks ēd vairāk un biežāk, izvēlas ātrās uzkodas. Uzzinot, ka ir šāda iedzimtība, ieteikums ir – katra maltīte jāieplāno, neļaujoties sajūtām, ka visu laiku gribas ēst, jāēd lēni, jāizvēlas augstas slodzes fiziskās aktivitātes.
• Iesaistīti ogļhidrātu un tauku vielmaiņas procesos. Piemēram, PPARG gēna riska variants diktē, ka cilvēkam ir palēnināta pamatvielmaiņa, tāpēc, ja enerģija ar uzturu tiek uzņemta neatbilstoši organisma spējai to patērēt, sāk pārlieku uzkrāties tauku šūnas. Veidojas liekais svars, un ir lielākas grūtības no tā atbrīvoties nekā citiem. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem ar PPARG gēna riska variantu ir tieša saistība starp lielāku ķermeņa masas indeksu un tauku daudzumu uzturā. Tāpēc uzņemtais tauku daudzums ir jāsamazina. Vienlaikus šiem cilvēkiem ir arī lielāks 2. tipa diabēta un sirds un asinsvadu slimību risks. Ja cilvēks ikdienā ēd saldumus un dzer augļu sulas, problēmas būs ne tikai ar lieko svaru, tāpēc jāsamazina arī uzņemto ogļhidrātu daudzums. Uz to, ka uzturā jāsamazina kopējais tauku, īpaši piesātināto tauku, daudzums, norāda arī FABP2 gēna riska variants. Ja to atrod, ir jārēķinās ar noslieci gan uz paaugstinātu kopējā holesterīna līmeni asinīs, gan īpaši – zema blīvuma lipoproteīna jeb “sliktā” holesterīna izmaiņām. Vielmaiņas procesos iesaistīti arī ADRB gēna varanti u. c.
• Iesaistīti olbaltumvielu vielmaiņā. Uztura DNS testā netiek noteikti gēni, kas tieši ietekmē olbaltumvielu vielmaiņu. To vēlamo proporciju uzturā nosaka, kad tiek noskaidrota vēlamā ogļhidrātu un tauku proporcija, vai arī – nepieciešamais olbaltumu daudzums tiek aprēķināts uz vienu kilogramu esošās ķermeņa masas.
• Nosaka laktozes nepanesamību. Tā daudziem rada diskomforta sajūtu pēc ēšanas, tāpēc šis specifiskais DNS tests iekļauts uztura testā. Ja šī gēna mutācija tiek atrasta, uztura rekomendācijās būs ieteikums izvēlēties produktus bez laktozes vai arī mazināt laktozes daudzumu uzturā.
Ko ēst pēc rezultātu saņemšanas?
Ļoti reti gadās, ka cilvēkam ir tikai viens “sliktais” gēns, kura ietekmei jāpievērš uzmanība. Gēnu ietekme uz vielmaiņu jāizvērtē speciālistam, kurš katram sniedz individuālus ieteikumus svara mazināšanai un veselības risku novēršanai. Ieteikumus uztura maiņai un fizisko aktivitāšu veikšanai Ģenētikas laboratorijā GenEra var saņemt individuālā konsultācijā pie uztura speciālista vai arī – sagatavotus rakstiski, ar viegli saprotamiem skaidrojumiem. Konsultācijas klātienē notiek Rīgā un Valmierā.
Individuālie ieteikumi par uzturu ir precīzi: cik daudz procentuāli ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku cilvēkam jāuzņem, kāds ir nepieciešamais kaloriju skaits dienā. Tas ir pārveidots porciju veidā, lai viegli saprast, ko un cik ēst.
Pēc savas uztura dienasgrāmatas izpētīšanas kopā ar speciālistu vai patstāvīgi kļūst redzams, kas jāmaina ēdienkartē. Piemēram, sabalansētā uzturā var būt 55% ogļhidrātu, bet citam to daudzums jāsamazina līdz 40 vai 45%. Tāpat precīzi tiek norādīts, cik (procentuāli) un kāda veida taukvielas jāuzņem. Lielākoties visiem, kam ir liekais svars, jāsamazina piesātināto taukvielu daudzums uzturā, bet dažiem ieteicamas mononepiesātinātās (omega 9), dažiem – polinepiesātinātās (omega 6 un omega 3) taukskābes.
Var būt, ka tiek rekomendēta tieši Vidusjūras diēta. Tad, visticamāk, atklāti divi gēni, kas norāda uz noslieci, ka var mainīties holesterīna frakcijas, piemēram, augsta blīvuma jeb “labais” holesterīns samazināties vai zema blīvuma jeb “sliktais” holesterīns paaugstināties. Šiem cilvēkiem ieteicams “labos” taukus uzņemt ar zivīm, kas ir omega 3 taukskābju avots, un dažādām eļļām, uzsvaru liekot uz omega 9 taukskābēm tajās. Tāpat šiem cilvēkiem ieteicams samazināt ogļhidrātu daudzumu un palielināt dārzeņu daudzumu diētā. Šādi uztura ieteikumi saskan ar Vidusjūras diētas pamatprincipiem.
Svara mazināšana
DNS uztura tests ir kā ceļvedis, kurš parāda, kādai jābūt ēdienkartei, lai labi justos saskaņā ar savu gēnu “diktātu” un efektīvi, ar garantētiem ilgtermiņa rezultātiem, mazinātu svaru. Ja nav motivācijas mainīt savus ēšanas un sportošanas ieradumus, testa veikšana vien nepalīdzēs.
Reizēm gēnu kombinācijas ir tādas, kas parāda, ka korekcijas uzturā neko daudz nemainīs, – ir jābūt ļoti lielam fizisko aktivitāšu daudzumam, lai saglabātu normālu svaru. Visi zina vispārīgās rekomendācijas – fiziskās aktivitātes aerobajā slodzē vismaz 150 minūtes nedēļā. Savukārt tests var parādīt, ka fiziskajām aktivitātēm ir jābūt katru dienu. Piemēram, jau minētais gēna PPARG riska variants nosaka, ka citādi liekais svars var izveidoties ļoti strauji, straujāk nekā citiem, kuri ēd līdzīgi. To labi varēja novērot mājsēdes laikā, kad daudzi atmeta veselīga uztura ieteikumus. Dažiem pusgada laikā nāca klāt pat pieci seši kilogrami. Testa rezultāti arī norāda, vai ir piemērota mērena aerobā slodze vai augstas intensitātes treniņi, to ilgums un biežums.
Sadarbībā ar: SIA GenEra
Publicitātes foto
