Melanoma ne tuvu nav biežāk sastopamā ādas ļaundabīgā audzēja forma, bet agresīvākā un bīstamākā gan. Kāpēc tā? Pirmkārt, melanoma savas šūnas prot maskēt un slēpt, tās it kā nav “redzamas”, tādējādi imūnā sistēma tiek “apmānīta” un nespēj tās atpazīt un atvairīt kā bīstamas vai svešas. Otrkārt, melanoma “pārrauj” šūnas savienojošos olbaltumu pavedienus, ļaujot tām viegli un brīvi pārvietoties – vispirms nonākt limfvados, pēc tam – limfmezglos, un, visbeidzot, aizceļot līdz plaušām, aknām vai smadzenēm, veidojot tur metastāzes.
Melanomas “statusa” maiņa – no letālas par hronisku, sekmīgi kontrolējamu slimību
Latvija pavisam ne tik senā pagātnē bija viena no tām Eiropas valstīm, kur saslimstība ar melanomu – agresīvāko ādas ļaundabīgā audzēja formu – nebija ļoti izplatīta, toties ar to saistītā mirstība bija viena no augstākajām.
Viens no šādas situācijas iemesliem ir ilgstošs mūsdienīgu un efektīvu medikamentu pieejamības trūkums, kas liedza pacientus ārstēt ar modernām metodēm – imūnterpiju, mērķterapiju. Šodien situācija ir mainījusies – arī Latvijas pacientiem pēcoperācijas periodā slimības vēlīnākajās jeb metastātiskajās stadijās ir pieejama valsts apmaksāta efektīva ārstēšana, tādējādi melanoma no savā ziņā letālas slimības ir kļuvusi par hronisku un sekmīgi kontrolējamu slimību.
Proti, modernie medikamenti tiecas pārspēt melanomu tās viltīgumā un būtiski samazināt vai pat apturēt tās progresiju dažādos veidos – gan bloķējot vēzi izraisošos signālus un kavējot vēža šūnu augšanu, gan aktivizējot organisma imūnšūnas un palīdzot tām atpazīt, iznīcināt vēža šūnas.
Nav tāda jēdziena – drošs iedegums
Nenoliedzami, efektīvu medikamentu pieejamība ir neatsverama un nepārvērtējama, taču vislabāk nenonākt līdz situācijai, kad tie nepieciešami. Viens no veidiem, kā to panākt – samazināt ultravioletā starojuma ietekmi.
Katru reizi, mums izejot saulē – ne tikai speciāli sauļojoties, bet arī saulē strādājot vai nodarbojoties ar kādu vaļasprieku, ultravioletais starojums akumulējas, tāpēc SIA Derma Clinic Riga dermatologs Raimonds Karls ir kategorisks: “Nav tāda jēdziena “drošs iedegums”.”
Diemžēl, pēc speciālista domām, daudzi mūsu sabiedrībā aizvien maldīgi pārspīlē saules nozīmi D vitamīna sintēzē, nesaprotot, ka nosauļotā ādā D vitamīns neuzkrājas un ka iedegums nav D vitamīna līmeņa atspoguļojums. D vitamīna sintēze ir daudz sarežģītāks process, kurā iesaistīti nopietnāki – aknās un nierēs noritoši – bioķīmiski procesi.
“Bēdīgākais, ka liela daļa cilvēku aizvien nesaprot ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi. Diemžēl mēs lielākā daļa esam gaišādaini, mums visiem kaut reizi dzīvē ir bijis vismaz viens saules apdegums, tāpat daudzi esam grēkojuši arī solārijos, un tā, mums pašiem nemanot, ultravioletā starojuma kopējā iedarbība sakrājas visai iespaidīga,” skaidro ārsts Raimonds Karls.
Pie dermatologa – arī tad, ja nav sūdzību
Ārsts ir novērojis, ka pirmais dermatologa apmeklējums nereti notiek situācijās, kad cilvēki personīgi un emocionāli saskārušies ar kolēģu, radinieku bēdīgajām melanomas pieredzēm. Šādos gadījumos bailes un satraukums par savu veselību ir tas dzinulis, kas neatliekami atved uz speciālista kabinetu.
R. Karls tomēr uzskata, ka nevajadzētu gaidīt šādus “pamudinājumus” un ikvienam cilvēkam būtu vēlams vismaz viens dermatologa apmeklējums pat bez īpašām sūdzībām, lai:
- izrunātos, pārbaudītos un noskaidrotu savu ādas ļaundabīgo veidojumu potenciālo risku;
- izveidotu “ādas pasi” – ādas virsmas fotogrāfiju, kas kalpo kā atskaites punkts turpmākajām ādas veidojumu pārbaudēm;
- saņemtu rekomendācijas un vienotos par tālāko rīcības jeb “ādas pieskatīšanas” algoritmu;
- panāktu izpratni par optimālo ārsta apskašu regularitāti, ādas paškontroles principiem un to iekļaušanu individuālajā veselības profilakses rutīnā.
Pašpārbaudes – nozīmīga profilakse
“Āda ir tiešās izmeklēšanas orgāns – melanoma dod pamanāmas zīmes jeb signālus, mēs tikai tos laicīgi neatpazīstam. Lai ieraudzītu izmaiņas jau pašā sākumā, vienkārši jābūt vērīgākai un kritiskākai attieksmei,” ir pārliecināts dermatologs Karls.
1. Galvenais princips – regulāri un vērīgi.
2. Svarīgākie “trauksmes signāli” – jauns vai mainījies ādas veidojums.
3. Noteikti – ādas veidojumu pārbaude pavasarī pirms un rudenī pēc aktīvās saules sezonas.
4. Pamata rutīna paaugstināta riska grupām – reizi mēnesī pēc dušas vai vannas “pašrocīgi” pārbaudīt ādas virsmu, ņemot palīgā spoguli.
5. Partnera iesaiste ādas “izpētē” – ne vienmēr ļoti nopietna, var būt arī kā daļa no seksuālas rotaļas, pirmsmiega vai pēcmiega nesteidzīgas laiskošanās.
Balts arī ir skaisti
Daudzas jo daudzas desmitgades mēs sekojām “modes kliedzienam”, ka tikai iedegusi sieviete ir skaista. Iepriecinoši, ka tās paaudzes, kuras pirms gadiem divdesmit un padsmit cītīgi “pašbrūninājās” solārijos un kuru saslimšana ar melanomu šo mākslīgās saules staru ietekmē ir viens no iemesliem, kāpēc melanoma tiek dēvēta par salīdzinoši jaunu cilvēku onkoloģisko slimību, šobrīd nomaina citas paaudzes, kas labāk saprot, ka arī ar baltu un neiesauļotu ādas krāsu varam būt skaisti, veiksmīgi, iekāroti un mīlēti.
Šī pozitīvā tendence un sevis nepakļaušana riska faktoriem kopā ar modernās terapijas pieejamību ir daudzsološa cerība tam, ka saslimstība ar melanomu un mirstība no tās Latvijā varētu samazināties.
“Atcerēsimies, ka tieksme pēc iedeguma jeb tanoreksija ir sava veida atkarība, kas, līdzīgi citām atkarībām, liek cilvēkam justies slikti, ja tas nav saņēmis kārtējo devu atkarību izraisošās vielas, proti, nav kārtīgi nosauļojies un tādējādi palielinājis savu endorfīnu un serotonīna līmeni. Labāk pozitīvas pašsajūtas iemeslus meklēsim citur!”
Šajā dermatologa Raimonda Karla aicinājumā ir vērts ieklausīties, tam sekot un sevi pasargāt no ļaundabīgākā ādas audzēja – melanomas – iespējamā riska.
Sagatavots sadarbībā ar SIA Novartis Baltics G. Zemgala gatve 76, Rīga, Latvija, 2021. gada maijā, BS2105057727
