Klepus ir dabisks organisma aizsargmehānisms, kas rodas, ja elpceļos nonācis kas tāds, kam tur nebūtu jāatrodas. Mēs klepojam, kad aizrijamies, bet klepojam arī tad, kad elpceļus kairina pavisam sīki “iemītnieki”. Klepu var izraisīt daudzi veselības traucējumi, tajā skaitā – sirds slimības. Bet vēsajā sezonā visbiežāk klepu rada elpceļu iekaisums. To savukārt var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, kas mums ir visapkārt. Kā atšķirt, kāds klepus traucē labi justies un kā ārstēt klepu, skaidro Dana Misiņa, ģimenes ārste.

Kāpēc jāklepo?

Ja klepu izraisījis vīrusu vai baktēriju radīts iekaisums, organismam klepošana ir dabīgs veids, kā ātrāk tikt vaļā no infekcijas radītajām nepatikšanām. Diemžēl šķaudot un klepojot infekcijas izraisītājus izdalām citiem. Taču, ja vien neklepojam otram virsū, klepu apspiest nevajag.

Tas, ko vajadzētu darīt – vadīt atveseļošanās procesu tā, lai klepus nenomoka pavisam, un ar to pēc iespējas ātrāk izdalās iekaisuma radītās gļotas un krēpas.

Lai tiktu skaidrībā, kāds kairinājums liek klepot, ir jāpavēro sevi, bērnu vai citu ģimenes locekli.

Deguns ciet, kakls sāp – un tad klepus

Visvairāk apkārt klejo rinovīrusi, kas izraisa iesnas, un adenovīrusi, kas izraisa gan iesnas, gan kakla iekaisumu. Ja aizdegunē vai kaklā ir kairinājums, tas arī mēdz izraisīt klepu.
Kad kādas dienas slimība jau vārdzinājusi, parasti var sajust, ka no aizdegunes kaut kas ietek rīklē un tad jāklepo, vai arī – kaklā kasās, kasās un tad arī klepus klāt. Ja notiek tā, ka tikko atgulies ir jāklepo, tad pavisam droši kairinājumu izraisa aizdegunes tecēšana.

Klepus uzreiz. Ar paaugstinātu temperatūru vai bez tās

Ja slimību izraisījis kāds no respiratorajiem vīrusiem, klepus parasti sākas uzreiz, jo infekcija ieperinājusies apakšējos elpceļos: trahejā, bronhos vai plaušās. Tad tāpat pie vainas var būt gan vīrusi, gan baktērijas. Piemēram, gripa uzreiz skar traheju un bronhus, sākas sauss rejošs klepus, ir augsta temperatūra. Taču ne tikai gripas vīrusa dēļ mēdz būt šādi simptomi, kad jāsauc ārsts uz mājām. To, vai jādzer antibiotikas, var pateikt tikai ārsts. Ja antibiotikas jālieto, noteikti ir jāpabeidz viss antibiotiku ārstēšanās cikls.

Tomēr par pirmo soli – gaisa un organisma mitrināšanu – jādomā uzreiz un visās situācijās, kad sākusies infekciju slimība.

4 veidi kā ātrāk tikt vaļā no klepus

1. GAISA UN ORGANISMA MITRINĀŠANA

Dzeršana. Visi zin, ka ir daudz jādzer, īpaši – slimojot, bet ne visi to ievēro. Kad cilvēku pieliek pie sistēmas, organismā ievada vismaz divus litrus šķidruma, kas savukārt palīdz izvadīt slimības radītos blakusproduktus. To pašu efektu var panākt arī tikpat daudz pa dienu izdzerot. Bērniem, protams, jāizdzer mazāk. Slimības sākumā dzeršana palīdz organismam kopumā funkcionēt labāk, bet vēlāk, kad iekaisums jau izveidojies, ūdens, tējas un citi nesaldināti, negāzēti dzērieni palīdz šķidrināt un izvadīt krēpas.

Inhalācijas. Ja slimības sākumā nav ārkārtīgi augsta temperatūra (virs 39 grādi) un mājās ir inhalators, efektīvas ir nātrija hlorīda (fizioloģiskā šķīduma) inhalācijas. Ja inhalatora nav, telpās ar centrālapkuri vajadzētu mitrināt gaisu, lai iekaisušajām elpceļu gļotādām tiek vairāk mitruma. Var palīdzēt arī vanniņas ar kumelīšu vai citas zāļu tējas tvaikiem, kas izplatās telpā. Tikai jāuzmanās, lai katliņš vai vanniņa ir bērnam drošā vietā.

2. IEKŠĶĪGI LIETOJAMI DABISKI LĪDZEKĻI

Ja mājās ir zāļu tējas, lieliski! Bet, var doties uz aptieku un prasīt dabiskus preparātus. Farmaceitam vajadzētu precīzi raksturot situāciju. Piemēram: “Man (manam bērnam) ir sauss klepus tik un tik dienas, ar temperatūru vai bez,” un tamlīdzīgi. Pašās pirmajās slimošanas dienās neviens līdzeklis nepalīdzēs atklepot gļotas un krēpas, jo tās vēl nebūs izveidojušās. Bet visi dabas līdzekļi, kas veicina atklepošanu, būs noderīgi jau pēc pāris dienām (ja vien joprojām nav augsta temperatūra, kas liecina par akūta stāvokļa turpināšanos), lai fizioloģiski paātrinātu krēpu izveidošanos un izvadīšanu.

Reizēm saka, ka kaut kas jādara, lai klepus neietu dziļāk. To var skaidrot tā: jācenšas, lai slimība imūnsistēmu nenovājinātu tiktāl, ka jau esošajai infekcijai pievienojas mikroorganismi, kas izraisa plaušu karsoni.

Imunitāti stiprināt palīdz:

C vitamīns, kuru uzņemt papildus ir vērts tikai, kad slimība ir klāt. Ikdienā vajadzētu lietot augļus un dārzeņus, kas satur daudz C vitamīna (kivi, apelsīni);
Plūškoks;
Cinks un selēns, kurus var lietot arī profilaktiski, ja ārsts ieteicis.

Un ir dabiski līdzekļi, kas palīdz klepum ātrāk paveikt savu darbu – tikt galā ar gļotu un krēpu izvadīšanu. Ārstniecības augiem piemīt arī pretiekaisuma īpašības, kas nozīmē, ka fitopreparāti darbojas ne tikai pret klepu kā simptomu, bet arī tieši pret klepus iemeslu – iekaisumu elpceļos. Dabiskie palīgi, par kuru efektivitāti liecina pētījumi un ārstu novērojumi, ir:

Medus (to var lietot kopā ar siltu ūdeni vai pienu, tad būs arī šķidruma uzņemšana);
Efeja, pelargonija;
Timiāns;
Priežu miza un čiekuri;
Ceļteka;
Plūškoks;
Lakrica;
Islandes ķērpis;

Aptiekā farmaceits ieteiks, cik lielā devā un kādā veidā šos augu preparātus vislabāk lietot: kā tējas, tabletes vai sīrupus.

Vecāki bērniem bieži pērk sīrupus, ko viņi labprāt lieto. Taču jāseko līdzi, lai netiek pārsniegta deva. Ja tie ir sīrupi, kuru sastāvā ir tikai dabiskas vielas, par daudz var būt cukura, kas organismā rada uzbudinājumu un kuņģa kairinājumu. Var rasties kuņģa skābes atvilnis un bērns var sākt klepot tā dēļ. Var notikt tā, ka bērnam tik dod un dod sīrupu, bet klepus nebeidzas un nebeidzas. Ja izdodas atrast atklepošanu veicinošu sīrupu, kuram nav pievienots cukurs, vai tas pievienots maz – lieliski. Tāpat jāskatās, vai sīrups, kas satur ne tikai dabīgas vielas, bet arī efedrīnu vai pseidoefedrīnu (kas samazina tūsku un nomāc klepu), netiek lietots ilgāk nekā trīs dienas.

Ja klepus ļoti traucē, noderīgas ir sūkājamās tabletes no dabiskām vielām, kas atvieglo simptomus kaklā un augšējos elpceļos.

3. MIEGS

Lai ātrāk atveseļotos, labam miegam ir milzīga nozīme. Bet klepus bieži vien neļauj aizmigt ne pašam, ne citiem. Pieaugušie slimības sākumā pāris dienas var palietot klepu nomācošus līdzekļus (bet tie nav dabīgas izcelsmes). No dabīgajiem līdzekļiem jāmeklē tādi, kas ir uz eļļas bāzes, un kam ir pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība. Tos var pilināt degunā vai iepūst kaklā, lai mitrinātu un nomierinātu rīkles gļotādu kairinājumu.

4. VINGROŠANA, ELPOŠANAS VINGRINĀJUMI, MASĀŽAS

Ja infekcija bijusi apakšējos elpceļos, atveseļošanās periodā krēpu izvadīšanu var veicināt viegla krūškurvja masāža. No lāpstiņām uz augšu pa muguru vairākas reizes jāveic viegla vibrināšana. Masāžu var veikt arī ar elastīga materiāla banku.

Ātrāk tikt vaļā no krēpām palīdz arī burbuļu pūšana glāzē, spalviņas pūšana pa galda virsmu, balonu pūšana. Ja to darot nāk virsū klepus, nekas.

Elpošanas vingrinājumi ir dažādi, bet princips viens: ieelpot gaisu caur degunu, izpūst caur lūpām, kas savilktas tūtiņā. Tā kā var sareibt galva, vingrinājumi jāveic sēdus.
Ja bijusi smaga slimība, atlabšanas laikā pamazām jāsāk vingrot, lai uzlabotu asinsriti un atvērtu krūšu kurvi, dodot gaisam vietu, kur ieplūst elpceļos. Jādodas pastaigās svaigā gaisā.

Uzmanību!

Var būt sauss klepus, kas vienkārši beidzas – krēpas neizveidojas un neizvadās. Tādi gadījumi ir, bet vislabāk konsultēties ar ārstu.
Ja klepus nepāriet divas trīs nedēļas, kaut arī temperatūra ir normāla, noteikti jādodas pie ārsta!