Spēcīgas, pulsējošas sāpes galvā, jutība pret gaismu un skaņu – tā ir migrēna – otrs biežākais iemesls, kāpēc cilvēki darbaspējīgā vecumā migrēnas galvassāpju dēļ nespēj pildīt savus darba un ikdienas pienākumus, un ir spiesti lūgt no darba brīvu dienu. Neskatoties uz to, migrēna ir slimība, kuru joprojām apvij daudz mītu – spēcīgo galvassāpju esamību apkārtējiem nevar ne parādīt, ne pierādīt. Kā atšķirt migrēnu no parastām galvassāpēm, kā to diagnosticē un ko darīt, lai migrēnas lēkmes piemeklētu retāk, konsultē Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas zinātņu doktore, Veselības centrs 4 neiroloģe Elīna Pūcīte.
Galvassāpes ir viena no izplatītākajām veselības problēmām, ar ko ikdienā ir saskāries katrs no mums. Kopumā medicīnā ir zināmi daudzi desmiti dažādu galvassāpju formu, kuras saistītas ar dažādām citām saslimšanām vai tās izraisījis kāds ārējās iemesls, piemēram, esam pārāk ilgi sēdējuši pie datora, piepūlot redzi un sasprindzinot plecu muskuļus. Taču migrēna ir primāras galvassāpes, kas nozīmē, ka to neizraisa citas saslimšanas. Migrēna ir ļoti izplatīta saslimšana, ar ko sirgst vidēji 12% cilvēku.
Kas notiek galvā migrēnas laikā?
Migrēnu nereti dēvē par “jutīgo smadzeņu” slimību – dažādu, tai skaitā pārmantotu iemeslu dēļ daļai cilvēku galvas smadzeņu šūnas – neironi ir ārkārtīgi jutīgi pret dažādiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Saskaroties ar kādu veicinošu un kairinošu faktoru, neironi tiek uzbudināti, tie aktivizējas, raidot elektriskus impulsus, kas viļņu veidā izplatās pārējās smadzenēs. Migrēna ir sarežģītu procesu kopums, kuros iesaistīti smadzeņu sāpju centri, nervu brīvie gali, izdalās dažādi iekaisuma mediatori jeb ķīmiskas vielas un notiek citi savstarpēji saistīti procesi, kuru rezultāts ir ārkārtīgi spēcīgas, pat paralizējošas sāpes, ko var pavadīt nelabums, jutība pret skaņu un gaismu. Sāpes pastiprina arī jebkādas fiziskas aktivitātes, tāpēc migrēnas slimnieks parasti pārtrauc visu, ko tajā brīdī iesācis, un cenšas pārvietoties uz klusu, tumšu telpu.
Tipiskai migrēnai ir četras fāzes:
1. Prodroma fāze, kas ilgst no vienas līdz divām dienām pirms galvassāpēm – cilvēks var kļūt emocionāli uzbudināts vai tieši otrādi – miegains, nomākts, vērojama garastāvokļa mainība;
2. Aura – apmēram 25% pacientu novēro tā saukto migrēnas auru, kas ir dažādi migrēnas galvassāpju priekšvēstneši. Piemēram, redzes laukā pakāpeniski var parādīties gaišs, spilgts punkts, kas pamazām izplešas, acu priekšā var parādīties zibšņi vai mirgošana “zig-zag” formas veidā. Iespējami arī dažādi sensori traucējumi, piemēram, notirpst viena ķermeņa puse. Tāpat aura var izpausties kā runas traucējumi, pārteikšanās vai retāk – motori kustību traucējumi. Migrēnas aura ilgst līdz vienai stundai, pēc kuras simptomi izzūd pilnībā;
3. Migrēnas sāpju fāze, kas bez medikamentu lietošanas var ilgt no četrām stundām līdz pat trīs dienām; galvassāpes visbiežāk ir vienpusējas, bet var būt arī abpusējas, pulsējoša rakstura, īpaši, kad galvassāpju intensitāte pieaug. Sāpes var pavadīt slikta dūša, vemšana, nepatika pret gaismu un skaņu, tāpēc cilvēks meklē klusu tumšu telpu, kur mierīgi atgulties, jo nereti pēc miega galvassāpes mazinās;
4. Postdroma periods – pēc pārciestās migrēnas cilvēks jūtas iztukšots, fiziski vājš un noguris.
Kas ir migrēnas provokatori jeb “trigeri”?
Migrēnas pacientiem labi pazīstamais termins “trigeri” ir tādu apstākļu kopums, kas var veicināt galvassāpju attīstību. Katram migrēnas pacientam tie ir individuāli – kas lēkmi izprovocē vienam, uz citu var neatstāt nekādu iespaidu. Tāpat ļoti individuāls ir arī sāpju biežums – dažiem ar migrēnu jāmokās reizi nedēļā vai pat biežāk, kamēr citiem – reizi mēnesī vai pusgadā.
Biežākie iemesli, kas var provocēt migrēnas sākšanos ir:
- Stress un emocionāli pārdzīvojumi;
- Hormonālās svārstības: migrēna izplatītāka ir sieviešu vidū – ar to sirgst vidēji 17% sieviešu, un nereti tas saistīts tieši ar estrogēna līmeņa svārstībām. Šī iemesla dēļ daļu pacientu migrēnas lēkmes piemeklē pirms menstruācijām vai to laikā;
- Neregulāras ēdienreizes un badošanās;
- Strauja laikapstākļus maiņa;
- Miega cikla izmaiņas un neregularitāte;
- Smarža un gaisma – parasti spilgta gaisma vai asa, spēcīga smarža;
- Alkohols un smēķēšana – daļai pacientu migrēnu var provocēt alkohola lietošana;
- Karstums un spiedīgi laikapstākļi.
Ņem vērā! Būtiski uzsvērt, ka trigeri nav spēcīgo galvassāpju iemesls, bet gan to sākotnējais provokators. Kad sāpes sākušās, trigeru novēršana vairs nelīdzēs.
Kā migrēnu ārstē?
Viens no efektīvākajiem veidiem, kā migrēnu kontrolēt, ir izvairīties no situācijām un lietām, kas konkrētajam cilvēkam provocē migrēnas rašanos. Novēršot trigerus, pastāv iespēja, ka arī migrēnas lēkmes piemeklēs krietni retāk. Tāpēc viens no svarīgākajiem ārsta uzdevumiem sadarbībā ar pacientu ir identificēt biežākās situācijas, kas lēkmes izraisa. Šī iemesla dēļ ārsti pacientiem var rekomendēt rakstīt tā saukto “sāpju dienasgrāmatu”, kurā piefiksēt dažādas ikdienas detaļas migrēnas lēkmes dienā.
Savukārt migrēnas sāpes tiek kontrolētas ar dažādu medikamentu palīdzību, tai skaitā aptiekās bez receptes nopērkamajiem nesteroīdajiem pretsāpju līdzekļiem, piemēram, ibuprofēns, paracetamols, citramons un citi. Svarīgākais noteikums: censties medikamentu iedzert, tiklīdz sākušās pirmās sāpju pazīmes vai aura. Kad migrēnas process galvā jau sācies, ar medikamentu palīdzību to pārtraukt ir grūtāk.
Uzmanību! Migrēnas pacientiem jābūt ārkārtīgi piesardzīgiem ar pretsāpju medikamentu izmantošanu – pārmērīga to lietošana var izraisīt tā dēvētās medikamentu atkarīgās galvassāpes, kas nozīmē, ka medikamentu pārmērīgas lietošanas rezultātā galvassāpes piemeklē arvien biežāk un pāriet hroniskā formā. Jo biežāk sāp, jo biežāk tiek ieņemta tablete, kas atkal izraisa biežākas sāpju epizodes un tā joprojām nepārtrauktā aplī. Tāpat pārmērīga medikamentu lietošana var izraisīt kuņģa un nieru bojājumus, tāpēc noteikti konsultējies ar ārstu, ja pretsāpju medikamentus lieto biežāk nekā divas vai trīs reizes nedēļā!
Ja parastie pretsāpju līdzekļi nav iedarbīgi, ārsts var izrakstīt arī tā dēvētos “triptānus” vai citus ar recepti iegādājamus pretsāpju līdzekļus. Ja migrēnas lēkmes ir biežas, tad jāuzsāk profilaktiska terapija, ko izvēlas atkarībā no citām blakussaslimšanām. Migrēnas profilaktiskā ārstēšanā var tikt izmantoti antidepresanti, betablokatori vai pretepilepsijas medikamenti. Viena no jaunākajām profilaktiskās ārstēšanas metodēm ir arī pret kalcitonīna gēna saistīto peptīdu vērstas monoklonālo antivielu injekcijas. Tās veic reizi mēnesī vai trijos, un šī metode piemērota tiem pacientiem, kuriem migrēna ir ārkārtīgi bieža, nepanesama un citi līdzekļi nepalīdz.
Kā migrēnu diagnosticē?
Migrēna pacientiem, kas ar to sirgs, var sākties dažādā vecumā – daļai pacientu pirmās lēkmes novēro jau bērna vai pusaudža gados, kamēr citiem vēlāk – liels pirmās epizodes pīķis mēdz būt ap 30-40 gadu vecumu. Cilvēkiem novecojot, migrēnas galvassāpes parasti mazinās. Pētījumi rāda, ka ap 40% cilvēku, kuri ir vecāki par 65 gadiem, migrēnas galvassāpes vairs nepiemeklē. Citiem gados vecākiem pacientiem migrēna saglabājas, taču tās epizodes parasti kļūst retākas un sāpes – mazāk intensīvas. Nezinot, ka piemeklējusi migrēna, pacienti pirmajās tās reizēs spēcīgo sāpju dēļ var nonākt pat slimnīcu uzņemšanas nodaļā.
Cilvēkiem, kuriem ir aizdomas, ka viņi sirgst ar migrēnu, ir svarīgi vērsties pie ģimenes ārsta vai neirologa. Ārsta padoms būs noderīgs ne vien, lai migrēnu diagnosticētu, bet arī izslēgtu iespēju, ka aiz regulārajām, spēcīgajām sāpēm neslēpjas citas saslimšanas. Klasisku migrēnas izpausmju gadījumā, ārsta labākais palīgs diagnostikā ir saruna ar pacientu. Taču sarežģītākos gadījumus citu saslimšanu izslēgšanai neirologs var nozīmēt arī citus izmeklējumus, piemēram, magnētisko rezonansi.
Ārsta svarīgākais uzdevums kopā ar pacientu ir identificēt migrēnas trigera faktorus un atrast labākos medikamentus vai to kombināciju, lai migrēnas epizodes kontrolētu. Neārstēta migrēna vai nepareiza tās kontrole var novest pie arvien biežākām migrēnas epizodēm, kuru ārstēt būs krietni grūtāk.
Pieraksts pie ārsta un papildinformācija:
”Veselības centrs 4” filiāle “Anti Aging Institute”
Adrese: Baznīcas iela 18
Tālr.: 25418181
www.antiaging.lv
