Plaušu karsonis jeb pneimonija ir akūts iekaisums plaušu audos, ko izraisa vīrusi, baktērijas, sēnīšu infekcija. Laikus neārstēts, tas var radīt dzīvībai bīstamas komplikācijas, paliekošus plaušu bojājumus vai pāriet hroniskā formā. Pneimonijas ārstēšanā bez ārsta palīdzības un antibiotikām parasti neiztikt, tāpēc svarīgi ir to diagnosticēt pēc iespējas ātrāk. Viens no tipiskiem pneimonijas simptomiem ir klepus, kuram dažkārt pacienti ilgstoši nepievērš vajadzīgo uzmanību un pie ārsta dodas novēloti. Kā plaušu karsoni atpazīt, kas ir biežākie tā izraisītāji un kā mazināt iespējas ar to saslimt, konsultē pneimonoloģe Ilze Morozova, “Veselības Centrs 4”.
Kas parasti izraisa plaušu karsoni?
Biežākie plaušu karsoņa izraisītāji plaušās iekļūst caur augšējiem elpceļiem, tātad – tos ieelpojot. Plaušu karsoni visbiežāk izraisa baktērijas – mikoplazmas, hlamīdijas, stafilokoki, legionella un pneimokoku baktērijas. Pneimokoku baktērija ir visizplatītākais pneimonijas izraisītājs visās pacientu vecuma grupās, un biežs nāves cēlonis plaušu karsoņa smagas gaitas gadījumā. Labā ziņā: pret šo baktēriju iespējams vakcinēties.
Ieildzis klepus – viens no simptomiem
Drēgnās rudens sezonas laikā viegla saaukstēšanās, sāpošs kakls un klepus var piemeklēt ikvienu, taču ja klepus nepāriet vienas līdz divu nedēļu laikā, noteikti jāpieplāno vizīte pie ārsta: tas var būt viens no plaušu karsoņa simptomiem. Par plaušu karsoni var liecināt šādas pazīmes vai to kombinācija:
- Paaugstināta temperatūra – jāuztraucas, ja temperatūra pārsniedz +38 grādu atzīmi. Taču plaušu karsonis sākuma stadijā var noritēt arī ar nedaudz paaugstinātu temperatūru vai vispār bez tās.
- Klepus – gan sauss, gan produktīvs (ar krēpām). Jāuztraucas, ja tas nepāriet 1-2 nedēļu laikā.
- Trokšņi plaušās – krekšķoša, sēcoša skaņa, ieelpojot un izelpojot.
- Sāpes plaušu rajonā krūtīs vai mugurā – sāpes krūtīs var būt gadījumos, kad iekaisums izveidojies tuvu plaušu apvalkam. Taču ja iekaisums izveidojis dziļāk plaušās, sāpju parasti nav, un pacients par plaušu karsoņa esamību pat nenojauš.
- Līdzīgi kā citu slimību gadījumā, arī plaušu karsoņa laikā var piemeklēt pastiprināts nogurums un slikta kopējā pašsajūta. Šādi vispārīgi simptomi īpaši raksturīgi mikoplazmu un hlamīdiju izraisītam plaušu karsonim.
Kāpēc svarīgi ārstēties laikus?
Plaušu karsonis ir bīstama slimība, kura var izraisīt bīstamas komplikācijas un nāvi. Tā ārstēšanā parasti bez ārsta palīdzības un atbilstošu antibiotiku kursa neiztikt. Plaušu karsoni ar elpceļu izklausīšanu, asins analīžu, krēpu uzsējumu, rentgena izmeklējumu un citu metožu palīdzību diagnosticē ārsts. Konstatējot plaušu karsoni, ļoti svarīgi vienlaikus noteikt arī tā izraisītāju – plaušu karsoni ārstē ar antibiotikām, kuras katram pacientam piemeklē, atkarībā no slimības izraisītāja.
Smaga, neārstēta un ielaista plaušu karsoņa gadījumā plaušās var veidoties bronhu deformācijas – bronhektāzes. Tās ir nelielas kabatiņas plaušu sienās, kurās pēc tam uzkrājas plaušu sekrēts. Kad tas notiek, kabatiņās var veidoties iekaisums un sastrutojums, kas no jauna izraisa nu jau recedivējošu plaušu karsoni.
Uzmanību – bieža kļūda! Vēloties veicināt atkrēpošanos stipra klepus gadījumā, pacienti mēdz likt lietā tādas metodes kā termofors un sildošie plāksteri, taču plaušu karsoņu gadījumā tas ir bīstami. Ja iekaisumu izraisījušas baktērijas, kā tas parasti ir plaušu karsoņa gadījumā, sildīšana veicina baktēriju vairošanos, tāpēc to darīt nav ieteicams.
Pneimonijas biežākais izraisītājs – pneimokoks, kā tas nonāk mūsu organismā?
Pneimokoks ir ļoti izplatīta baktērija, kas sastopama mums visapkārt. Līdzīgi kā citu gaisa pilienu infekciju gadījumā ar to visbiežāk varam inficēties sadzīvisku kontaktu rezultātā, īpaši publiskās vietās, kur ir daudz cilvēku. Pneimokoka baktērija organismā nonāk to ieelpojot vai ar netīrām rokām pieskaroties degunam un mutei.
Ņem vērā! Dažkārt pneimokoka baktērija var mājot arī cilvēka mutes dobumā un elpceļos, taču īpaši bīstama tā kļūst, kad cilvēka imunitāte ir novājināta vai tai nonākot dziļajos elpvados un plaušās. Tas jāņem vērā arī, ņemot krēpu uzsējumus, plaušu karsoņa izraisītāja atklāšanai – savāktajam sekrētam jābūt no dziļajiem elpvadiem un plaušām, nevis kakla un mutes dobuma.
Pneimokoku baktērija ir ne vien biežākais plaušu karsoņa, bet arī daudzu citu dziļo elpceļu infekciju vaininieks. Tāpat pneimokoku baktērija var izraisīt vidusauss iekaisumus (īpaši bērniem), nopietnas deguna blakusdobuma infekcijas, galvas smadzeņu apvalka iekaisumu jeb meningītu un dzīvībai bīstamo stāvokli – sepsi.
No pneimokoku baktērijas īpaši jāsargās zīdaiņiem un bērniem, tāpēc vakcinācija pret pneimokoku šobrīd iekļauta bērnu vakcinācijas kalendārā. Pieaugušie pret pneimokoku var vakcinēties pēc pašu izvēles, un pieaugušajiem aizsardzībai uz mūžu nepieciešama tikai viena vakcīnas deva. Vakcinētie, kuri dzīves laikā ar pneimokoka baktēriju tomēr inficējas, slimību pārvar vieglā formā.
Kam noteikti jāvakcinējas pret pneimakoku?
Pret pneimokoku vakcinēties ieteicams ikvienam, taču īpaši stingri ārsti to darīt rekomendē:
- Cilvēkiem, kuriem ir imūndeficīts, novājināta imunitāte un kuri saņem kādas imunitāti pazeminošus medikamentus;
- Hronisku slimību pacientiem – organisma dabiskās aizsargspējas novājina jebkura hroniska slimība, taču īpaši jāuzmanās hronisku elpceļu slimību pacientiem, piemēram, HOPS, bronhektāzes, astma, kā arī cukura diabēta un onkoloģisko slimību pacientiem;
- Cilvēkus, kuri ir vecumā virs 65.
Uzmanies, ja plaušu karsonis atkārtojas regulāri! Recidivējošu plaušu karsoni var izraisīt nediagnosticēta pneimokoku infekcija vai, ja tā savulaik nav līdz galam izārstēta. Vienlaikus, cilvēkiem, kuriem plaušu karsonis un elpceļu slimības bieži atkārtojas, svarīgi rūpēties arī par imunitātes stiprināšanu. To palīdz darīt gan veselīgs uzturs un sports, gan sabalansēts darba un atpūtas režīms. Diemžēl par pēdējo cilvēki aizņemtajā ikdienā mēdz piemirst, lai gan stress un pārstrādāšanās ir ļoti būtiski mūsu imunitāti vājinoši faktori.
Foto: Adobe
