Eksperti brīdina, ka līdz ar ziemas sezonas sākumu pieaugs gripas, elpceļu sincitiālā vīrusa (RSV) infekciju skaits, arī COVID-19 uzņem apgriezienus. Ļoti iespējams, ka tāpat kā pagājušajā gadā COVID-19, gripa un RSV cirkulēs vienlaikus.
Gripa ir īpaši lipīga elpceļu slimība,kas parādās ziemas mēnešos. To izraisa gripas vīruss, kas katru gadu mainās. Slimības simptomi parādās 48 – 72h laikā pēc inficēšanās. Šis vīruss izplatās pa gaisu ar siekalu pilieniem, gripas slimniekam runājot, klepojot vai šķaudot 1,5 – 2m radiusā. Ar gripu iespējams inficēties sarokojoties ar gripas slimnieku, aprūpējot viņu, pieskaroties priekšmetiem, kam pieskāries ar gripu slims cilvēks, piemēram: rokturi, veikalu grozi, auduma dvieļi, nepietiekami nomazgāti trauki. Slimnieks var inficēt citus īsi pirms simptomu parādīšanās un līdz pat 5.-7. slimības dienai.
Gripas simptomi:
- Drudzis, augsta ķermeņa temperatūra.
- Kaulu sāpes, nespēks, stipras galvassāpes, sāpes acu ābolos.
- Vismaz viens no simptomiem: aizlikts deguns, kakla sāpes, sauss klepus, elpas trūkums.
Lielākajai daļai cilvēku gripa izraisa nepatīkamos simptomus, bet iedzīvotājiem ar novājinātu veselību tā var izraisīt smagus simptomus, hospitalizāciju un pat nāvi. Smagi slimības simptomi var attīstīties gados vecākiem cilvēkiem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām slimībām (sirds vai plaušu slimībām) un bērniem, kas jaunāki par 5 gadiem. Turklāt gripas infekcija palielina sirds un asinsrites problēmu, kā sirdslēkmes un insulta, risku.
RSV ir plaši izplatīta infekcija un saslimšanas gadījumi tiek reģistrēti visu gadu, tomēr ziemā parasti tiek novērots saslimšanas pieaugums. RSV ir galvenais akūtu apakšējo elpceļu infekciju cēlonis zīdaiņiem un maziem bērniem. Infekcija var izpausties no samērā viegliem elpceļu infekcijas simptomiem līdz dzīvību apdraudošai dziļāko elpceļu saslimšanai. Bieži sastopamie simptomi ir iesnas, apetītes samazināšanās, klepus, šķaudīšana, drudzis un sēkšana. Vīruss ir bīstams bronhiolīta (sīkāko bronhu iekaisuma) attīstības dēļ. RSV ir bīstams arī vecākiem pieaugušajiem.
Šobrīd tiek novērots COVID-19 slimnieku skaita pieaugums Latvijā – šī gada oktobra beigās aktīvu slimnieku skaits Latvijā bija 1400. Salīdzinājumam, šī gada maija beigās slimnieku skaits bija ~130 (1). Kopumā Latvijā ar COVID-19 ir pārslimojuši 979 000 cilvēku un miruši 6400. Aptuveni 10–20% cilvēku pēc sākotnējās slimības atveseļošanās var izjust ilgtermiņa infekcijas sekas – pazīstamas kā garais vai pēc-COVID 19. Šie simptomi var ietvert plašu hronisku veselības problēmu klāstu, un šie simptomi var ilgt nedēļas, mēnešus vai pat gadus.
Biežākie pēc-COVID 19 simptomi:
- Nogurums, nespēks; locītavu vai muskuļu sāpes.
- Apgrūtināta elpošana/elpas trūkums; klepus; sāpes krūtīs.
- Smaržas/garšas izmaiņa vai zudums.
- Grūtības domāt vai koncentrēties; galvassāpes; miega problēmas.
- Gremošanas traucējumi; sāpes vēderā.
- Menstruālā cikla izmaiņas.
Pēc-COVID 19 simptomi var būt vairāku iemeslu dēļ:
- Ilgstoši nepārējoši simptomi: vājums, klepus vai iesnas.
- Imūnās atbildes simptomi: ķermeņa imūnsistēma var palikt aktivizēta un cīnās pret vīrusu pat pēc infekcijas, kas ispaužas kā hroniski simptomi.
- Sekundārās infekcijas: novājināta imūnsistēma pēc infekcijas var padarīt jūs uzņēmīgu pret citām bakteriālām infekcijām.
- Psiholoģiskā ietekme: cīņa ar slimību, var būt garīgi un emocionāli nogurdinoša, kas vēlāk var izpausties kā trauksme, depresija vai stress, kas var saasināt fiziskos simptomus.
Ja pēc vīrusu infekcijas Jums ir ilgstoši simptomi, ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu, lai saņemtu atbilstošu veselības novērtējumu un padomu.
Palīgi, kas palīdz ātrāk atlabt no vīrusu infekcijām
Kvercetīns ir dabīgs flavonoīds (vitamīns P), ko var atrast dažādos pārtikas produktos, tostarp krāsainos augļos un dārzeņos. Tas ir efektīvs pret dažādiem vīrusiem, ietekmējot vīrusu aktivitāti vairākos posmos – tas spēj inhibēt vīrusu infekciju sākuma stadijās, spēj nomākt vīrusu vairošanos (nomāc proteāzes un DNS/RNS polimerāzes, kas ir svarīgas vīrusu replikācijai), un mazināt infekcijas izraisītu iekaisumu, kā arī tam piemīt imūnmodulācijas īpašības (2,3)
Vīrusi, piemēram, smaga COVID-19 un gripa, palielina oksidatīvo stresu organismā, izraisot šūnu un audu bojājumus. Lai to apkarotu, lielas C vitamīna devas (askorbīnskābe) papildus standarta atbalstošajai terapijai ir pierādīta kā droša un efektīva terapija elpceļu vīrusu infekcijas gadījumos (4). Dažos desmitos placebo kontrolētos pētījumos ar cilvēkiem C vitamīns ir saīsinājis elpceļu vīrusu izraisītas infekcijas atveseļošanas laiku ( 5).
Cinks ir būtisks mikroelements, kam ir izšķiroša nozīme organisma augšanā, attīstībā un imūnās funkcijas uzturēšanā. Tās ietekme visus orgānus un šūnas – veicina normālu DNS un olbaltumvielu sintēzi. Cinka deficīts ir pārsteidzoši izplatīts. Tas skar līdz pat ceturtdaļai jaunattīstītu valstu iedzīvotāju, taču tas ietekmē arī attīstu valstu iedzīvotājus, vecuma un slimību izraisītu faktoru dēļ. Cilvēkus ar cinka deficītu visvairāk apdraud vīrusu infekciju risks, līdz ar to cinka daudzums organismā ir kritisks faktors, kas var ietekmēt imunitāti (6).
D vitamīns veido iedzimto imunitāti, kā arī spēj modulēt adaptīvo imunitāti. D vitamīnam piemīt pretiekaisuma un imūnmodulējošā darbībā pētījumos ar gripu, COVID-19 un citām elpceļu infekcijām. Ir apgriezta sakarība starp D vitamīna līmeni serumā un elpceļu infekcijas slimību izplatību ( 7).
Imunosil Virufix ir preparāts kura sastāvā ir piecas aktīvās vielas – vitamīni C un D3 (holekalciferols), cinks, kvercetīns un dabīgs hormons melatonīns, kas palīdz samazināt iemigšanai nepieciešamo laiku, kā arī palīdz sakārtot diennakts ritmu. Jaunākajos pētījumos pierādīts, ka miegam ir būtiska loma imūnsistēmas saglabāšanā, kā arī, ka melatonīns nakts laikā samazina kaitīgo radikāļu negatīvo ietekmi, patiecoties tā antioksidatīvajām īpašībām.
Pieaugušajiem ieteicams lietot 2 sarkanās kapsulas 1 reizi dienā no rīta un 1 balti/zilo kapsulu 1 reizi dienā 20 min. pirms gulētiešanas.
Esiet veseli šajā vīrusu sezonā!
Atsauces:
1. Pieejams tiešaistē: https://www.worldometers.info/coronavirus/country/latvia/ [sk. 30.10.2023].
2. Di Petrillo, A., Orrù, G., Fais, A., & Fantini, M. C. (2022). Quercetin and its derivates as antiviral potentials: A comprehensive review. Phytotherapy Research, 36(1), 266-278.
3. Shorobi, F. M., Nisa, F. Y., Saha, S., Chowdhury, M. A. H., Srisuphanunt, M., Hossain, K. H., & Rahman, M. A. (2023). Quercetin: A Functional Food-Flavonoid Incredibly Attenuates Emerging and Re-Emerging Viral Infections through Immunomodulatory Actions. Molecules, 28(3), 938.
4. Hoang, B. X., Shaw, G., Fang, W., & Han, B. (2020). Possible application of high-dose vitamin C in the prevention and therapy of coronavirus infection. Journal of global antimicrobial resistance, 23, 256-262.
5. Hemilä, H., & De Man, A. M. (2021). Vitamin c and COVID-19. Frontiers in medicine, 7, 559811.
6. Read, S. A., Obeid, S., Ahlenstiel, C., & Ahlenstiel, G. (2019). The role of zinc in antiviral immunity. Advances in nutrition, 10(4), 696-710.
7. Mansur, J. L., Tajer, C., Mariani, J., Inserra, F., Ferder, L., & Manucha, W. (2020). Vitamin D high doses supplementation could represent a promising alternative to prevent or treat COVID-19 infection. Clínica e Investigación en Arteriosclerosis (English Edition), 32(6), 267-277.
Foto: Adobe
