Pēdējā laikā visu uzmanības centrā ir izvirzījies bieži vien aizmirstais D vitamīns. Pētījums pēc pētījuma atklāj, ka D vitamīna trūkums ļauj slimībai ātrāk progresēt, turpretim, pietiekošs daudzums šī saules vitamīna ne tikai samazina saslimšanas risku, bet arī palīdz uzveikt jau esošās slimības, tai skaitā Covid-19.
D vitamīna deficīta konstatēšana tikai pēc simptomiem ir grūta, jo bieži vien sastopamie simptomi ir neskaidri, piemēram, nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, biežas saslimšanas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka lielākā daļa cilvēku neizjūt šos simptomus.
D vitamīna nozīme
D vitamīns ir svarīgs ne tikai kaulu, zobu un locītavu veselībai, tas arī samazina sirds saslimšanu, diabēta un atsevišķu vēža veidu risku. Tas ir ļoti svarīgs, lai notiktu kalcija un fosfora absorbācija un metabolisms. Papildus tam D vitamīns:
- Regulē un atbalsta imūnsistēmas darbību;
- Uztur veselīgu ķermeņa svaru;
- Samazina multiplās sklerozes attīstības risku;
- Saglabā smadzeņu funkcijas novecojot;
- Samazina astmas simptomu biežumu un smagumu;
- Samazina reimatoīdā artrīta veidošanās risku sievietēm.
5 iemesli, kāpēc ir nepietiekams D vitamīna daudzums
- Tu nesaņem pietiekoši daudz saules. Vasarā (no maija līdz augustam) esot regulāri saulē, tu vari mēģināt iegūt nepieciešamo D vitamīna devu. Taču, ja katru dienu pusdienlaikā tu nepavadi 30 minūtes atklātos saules staros ar atkailinātām rokām un kājām, uzņemt vajadzīgo D vitamīna daudzumu Latvijas vasarā ir neiespējami.Turklāt, atrodoties saulē jāatceras par aizsardzību pret saules starojuma negatīvo ietekmi, kura rezultātā var attīstīties ādas ļaundabīgs audzējs – melanoma. Tāpēc tiek rekomendēts lietot saules aizsargkrēmus, kas savukārt aiztur arī D vitamīna sintēzes procesu.
- Tu nelieto D vitamīnu uztura bagātinātāja veidā, vai lieto neregulāri vai mazāk par ieteicamo dienas devu.
- Tev ir nieru vai aknu problēmas, kas var traucēt D vitamīna pārvēršanu tā aktīvās cirkulācijas formās, tāpat kā noteiktas zāles, piemēram, pretkrampju līdzekļi un glikokortikoīdi
- Tev ir nepieciešams lielāks D vitamīna daudzums – grūtniecības vai liekā svara dēļ.
- Tu esi uz D vitamīna deficīta diētas – piena alerģijas, laktozes nepanesība, veģetārisms vai vegānisms.
D vitamīna norma un deficīta simptomi
D vitamīna deficīta konstatēšana tikai pēc simptomiem ir grūta, jo bieži vien sastopamie simptomi ir neskaidri, piemēram, nogurums, vispārējs vājums, sāpes kaulos, biežas saslimšanas. Svarīgi ir ņemt vērā, ka lielākā daļa cilvēku neizjūt šos simptomus. Vienīgais veids, kā pārliecināties, vai tev ir pietiekams D vitamīna daudzums organismā, ir veikt asins analīzi laboratorijā, lai noteiktu D vitamīna līmeni asinīs.
Optimāls D vitamīna līmenis organismā, kam būtu jābūt, ir intervālā 40 – 55 ng/ml, pietiekams 30-40 ng/ml, nepietiekams 20 – 30 ng/ml, vidējs deficīts 10-20 ng/ml, kritisks deficīts zem 10 ng/ml.
- Ja analīzes liecina, ka vitamīna daudzums asinīs ir normas robežās – lieliski, tavs tālākais uzdevums ir šo līmeni uzturēt, regulāri uzņemot D vitamīna dienas devu. Pieaugušajiem 2000 līdz 4000 starptautiskās vienības (SV) dienā, bērniem – 600 SV dienā.
- Ja analīzes liecina par D vitamīna nepietiekamību, vai pat nopietnāk, par deficītu, aicinām konsultēties ar ārstu, kā uzņemt optimālu D vitamīna devu līdz brīdim, kad tas sasniegs optimālo normu.
Speciālisti iesaka sekot D vitamīna līmenim asinīs un uzņemt to papildus arī vasarā. Latvijā veiktu pētījumu rezultāti liecina par D vitamīna izteiktu trūkumu vairumam Latvijas iedzīvotāju arī vasarā – D vitamīna līmenis sasniedz tikai 23 ng/ml.
Riska grupas
Vairāki pētījumi apliecina, ka vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju ir D vitamīna deficīts. Tas konstatēts kā Eiropā, Ziemeļeiropā, tā arī Āzijas un Āfrikas valstīs, it īpaši, gados vecākiem cilvēkiem. Patiesībā, ikvienam var trūkt D vitamīns, taču, it īpaši, riskam ir pakļauti:
- Bērni vecumā līdz 5 gadiem, kā arī grūtnieces un ar krūti barojošas sievietes.
- Ziemeļu puslodē dzīvojošie, t.sk. Latvijas iedzīvotāji, jo Latvijā tikai pavasarī un vasarā saule ir pietiekami spēcīga, lai veicinātu organismā pietiekamu D vitamīna veidošanos.
- Cilvēki vecumā pēc 65 gadiem, jo viņu ādā ir mazāk receptoru, kas pārvērš saules gaismu D vitamīnā.
- Cilvēki ar lielu lieko svaru (ķermeņa masas indekss virs 34).
D vitamīna trūkums pastiprina hroniskas saslimšanas
Depresija, migrēna, hipertensija, astma, autisms, vēzis, aptaukošanās, bezmiegs, Alcheimers, cistiskā fibroze, diabēts (1. un 2.tipa), ekzēma, psoriāze, sirds saslimšanas, neauglība, zarnu iekaisuma slimības, demence, dzirdes zudums, acs mākulas deģenerācija, multiplā skleroze, Krona slimība, sāpes muskuļos, osteoporoze, peridontīts, reimatoīdais artrīts, šizofrēnija, krampji, hemorāģiskā septicēmija, tuberkuloze.
Kā uzņemt D vitamīnu, mūsu platuma grādos?
1. Vispopulārākais avots ir dabas dotais – saules ultravioletie stari. D vitamīna sintēze organismā notiek saules staru iedarbībā, taču pie nosacījuma, ka ķermenis ir atklāts saulei bez aizsargkrēma, dienas vidū no maija līdz augustam.
2. Otrs avots ir augstas kvalitātes D3 vitamīns uztura bagātinātāja formā.
3. Trešais avots – D vitamīnu var uzņemt arī ar pārtiku. D2 vitamīns ir atrodams sēnēs, bet D3 vitamīns ir dzīvnieku izcelsmes produktos, pārsvarā zivju produktos kā lasis, tuncis, sardīnes, zivju eļļa, kas iegūta no zivju aknām, olas dzeltenumā un citos produktos. Taču, lai nodrošinātu ar minimālo nepieciešamo dienas devu (50 µg) ik dienu būtu jāapēd 250 grami svaiga laša, 40 olas vai jāizdzer 10 krūzes piena.
Kā izvēlēties vitamīna D3 uztura bagātinātāju?
Vitamīna D3 uztura bagātinātāji ir pieejami tablešu, kapsulu, pilienu un arī izsmidzināma spreja formā. Izsmidzināma tipa uztura bagātinātājus, kas apiet kuņģa-zarnu traktu jeb uzsūcas caur mutes gļotādu, ārsti un medicīnas speciālisti saviem pacientiem iesaka lietot arvien biežāk. Iemesls ir izsmidzināmā D3 vitamīna uzsūkšanās efektivitāte. Vitamīns D pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai, šīs grupas vitamīnu formas lieto ēšanas laikā vai pēc ēšanas. Kādos laikos ir jādzer vitamīni, lai tie labāk uzsūktos organismā, lasi šeit.
