Ja esat cukura diabēta pacients, tad jūsu izdzīvošana (nepārspīlējot!) COVID-19 infekcijas gadījumā var būt atkarīga no iepriekš veiktiem “mājas darbiem”, tāpēc ir vērts ieklausīties šeit apkopotajos pasaules ekspertu padomos, stāsta J.Butikova, Latvijas Diabēta asociācijas viceprezidente.
Diabēta pacientiem nāves risks – par 50% lielāks
Vīrusa “uzvedībā” vēl ir ļoti daudz nezināmo, kas apgrūtina gan ārstēšanu, gan arī cīņu par pacienta dzīvību.
Vairums gadījumu , vairāk par 80 % pacientiem ir viegli, gripai līdzīgi simptomi, un pacients var atveseļoties mājās. Taču aptuveni 15% gadījumu ir smagi un aptuveni 5% no COVID-19 gadījumu pacientiem rodas kritiski smaga slimība, kad nepieciešama ārstēšanās reanimācijas nodaļā.
Cukura diabēta pacienti pieder ļoti augsta riska grupai, kam inficēšanās gadījumā saslimšana var noritēt smagi un pat ļoti smagi. To pierāda uzkrātie statistikas dati – 90% no slimnīcā ārstētajiem pacientiem bija hroniskas saslimšanas un vairāk kā 30% pacientu ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu bija pacienti ar cukura diabētu.
Jāņem vērā, ka cukura diabēta pacientiem bieži ir vienlaikus vairākas hroniskas slimības, piemēram, arteriālā hipertensija, sirds un asinsvadu, nieru slimības un aptaukošanās, pie tam lielākā daļa ir vecāki par 60 – 65 gadiem, kas vēl vairāk palielina smagas COVID-19 norises risku. Savukārt nāves risks cukura diabēta pacientiem ir par 50% lielāks nekā pacientiem bez cukura diabēta.
Kādi ir cukura diabēta pacienta “mājas darbi”?
Vai cukura diabēta pacientam izdzīvošana kļūst par neiespējamo misiju? Nē! Katrs diabēta pacients var daudz darīt, lai būtu labāk sagatavots saslimšanai ar COVID-19.
- Kopā ar savu ārstu izvērtējiet un centieties iespējami uzlabot savu cukura diabēta kompensāciju (piemēram, pazemināt HbA1c līmeni, samazināt krasas glikozes līmeņa svārstības), kā arī sasniegt mērķa rādītājus citu slimību ārstēšanā (piemēram, samazināt asinsspiediena, holesterīna un triglicerīdu līmeni). Jums nepieciešami visi organisma resursi, lai pretotos saslimšanai ar vīrusu un to uzvarētu!
- Rūpējieties par savu psiholoģisko veselību un pietiekošu miega ilgumu.
- Savlaicīgi rūpējieties par to, lai jums mājās būtu pietiekošā daudzumā visi nepieciešamie medikamenti, kā arī teststrēmeles glikozes līmeņa kontrolei asinīs. Pacientiem, kuri ārstējas ar insulīna preparātiem, jāiegādājas arī teststrēmeles ketonvielu daudzuma noteikšanai asinīs vai urīnā, jo infekcijas gadījumā nepieciešams kontrolēt ketonvielu daudzumu.
- Redzamā vietā nolieciet dažādus tālruņa numurus, kur jāzvana saistībā ar COVID-19 analīžu veikšanu, kā arī medicīniskās un cita veida palīdzības saņemšanu.
- Pārrunājiet ar savu ārstu iespējamo rīcību saslimšanas gadījumā! Sagatavojiet dokumentu ar jūsu slimību diagnozēm (piemēram, slimnīcas izrakstu) un (obligāti!) – sarakstu ar lietojamiem medikamentiem, kā arī sava ārsta kontaktinformāciju, kas varētu palīdzēt, ja pēkšņi nonāksiet slimnīcā.
- Pārrunājiet ar savu ārstu par nepieciešamību vakcinēties arī pret pneimokoku infekciju.
Neatlieciet zvanu ārstam!
Ja jums ir drudzis, klepus vai apgrūtināta elpošana, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu. Pēc tam jārīkojas atbilstoši ārsta ieteikumiem.
Kā kontrolēt cukura diabētu, ja esat saslimis ar COVID-19?
- Regulāri (divas reizes dienā) mēriet ķermeņa temperatūru.
- Lietojiet pietiekami daudz šķidruma – vismaz 100 ml stundā.
- Ņemiet vērā, ka glikozes līmenis asinīs var ļoti strauji paaugstināties.
- Ja pašsajūta būtiski pasliktinās, glikozes līmenis ir izteikti paaugstināts un to neizdodas pazemināt, nekavējoties jāsazinās ar savu ārstu, lai konsultētos par to, kā pielāgot insulīna un citu medikamentu lietošanu, kā arī uztura režīmu.
- Arī tad, ja jums ir slikta apetīte, nepārtrauciet insulīna lietošanu.
- Ja jums ir slikta apetīte, nebadojieties, uzņemiet ogļhidrātus, piemēram, maziem malciņiem saldu dzērienu vai jogurtu, vai saldējumu.
- Kontrolējiet glikozes līmeni asinīs. Ja glikozes līmenis ir augsts (pārsniedz 12,0 mmol/l), kontrolējiet to reizi 2–3 stundās.
- Ja lietojat insulīnu, kontrolējiet ketonvielu līmeni. Ja ketonvielu līmenis asinīs ir augstāks par 1,5 mmol/l asinīs vai ++ / +++ urīnā, konsultējieties ar savu ārstu par to, kā paaugstināt insulīna devas!
- Rūpējieties par to, lai jums būtu pieejami viegli asimilējamo ogļhidrātu produkti hipoglikēmijas novēršanai (ja ārstējaties ar insulīna preparātiem vai tabletēm glikozes līmeņa pazemināšanai asinīs, kas var izraisīt hipoglikēmiju).
- Informējiet ģimenes ārstu, ja elpošanas biežums pārsniedz 25-30 reizes minūtē.
Ievērojiet veselības aprūpes speciālistu ieteikumus, lai savlaikus konstatētu smagākas slimības gaitas pazīmes un uzsāktu ārstēšanos slimnīcā, ja tas nepieciešams.
Kas jāņem līdzi uz slimnīcu?
- Insulīna preparātus un piederumus insulīna ievadīšanai.
- Glikometru un teststrēmeles.
- Lietotos medikamentus un medikamentu sarakstu.
- Sava ārsta kontaktinformāciju.
- Saldumus vai cukuru hipoglikēmijas novēršanai.
Zvaniet ārstam nekavējoties vai izsauciet neatliekamo medicīnisko palīdzību, ja:
- Jums ir organisma atūdeņošanās pazīmes, piemēram, mutes kalšana, slāpes, sasprēgājušas lūpas.
- Izteikti paaugstināta ķermeņa temperatūra. Ļoti slikta pašsajūta.
- Nepārtraukta slikta dūša, vemšana un nespēja uzņemt šķidrumu.
- Nepārtraukta caureja.
- Nepārejošas sāpes vēderā.
- Paātrināta elpošana.
- Ketonvielu līmenis augstāks par 1,5 mmol/l asinīs vai +++ urīnā un tas nesamazinās.
- Nepārtraukti zems vai nepārtraukti ļoti augsts glikozes līmenis asinīs.
Kā izvairīties no saslimšanas?
Lai izvairītos no saslimšanas COVID-19, katru dienu ievērojiet plaši aprakstītos COVID-19 profilakses un drošības pasākumus.
Neatlieciet vakcinēšanos pret COVID-19, kas ir vienīgais veids kā izvairīties no smagas saslimšanas! Par vakcinēšanos diabēta pacientiem lasiet šeit
Kopīgiem spēkiem drūmo prognožu risku ir iespējams samazināt!
Foto: Adobe Stock