Bērnu veselība un imunitāte

Līdz ar pelēko un mitro laiku rudenī un ziemas mēnešos, klāt arī vīrusi! Visbiežākā šajā sezonā gan skolas un pirmsskolas vecuma bērnus piemeklē elpceļu slimības. Bērni vājākas imunitātes un higiēnas prasību neievērošanas dēļ dažādiem vīrusiem ir īpaši viegls ķēriens, un var slimot pat 6-8 reizes gadā un biežāk. Slimību atvairīšanā un ārstēšanā liela loma ir gan bērna imunitātei, gan optimālam gaisa mitrumam. Ko darīt, lai saslimšana mājās būtu retāks viesis un kā sasirgušam bērnam palīdzēt atlabt ātrāk, konsultē “Capital Clinic” pediatre Daira Brenča.

Biežākās saslimšana bērniem ir iesnas (rinīts), kakla iekaisums (faringīts), mandeļu iekaisums (tonsilīts) un balss saišu iekaisums (laringīts). Izplatītas ir arī ausu, kakla un deguna infekcijas – deguna blakusdobumu iekaisums (sinusīts vai haimorīts) un aizdegunes mandeļu iekaisums (adenoidīts), kā arī vidējo un dziļo elpceļu iekaisumi – traheīts, bronhīts un plaušu karsonis.

Praktiski visu šo slimību ierosinātāji ir baktērijas un vīrusi. Inficēšanās ar augšējo elpceļu vīrusiem notiek gaisa pilienu veidā – sarunājoties, klepojot un šķaudot, skaļi smejoties, pieaugušajiem sabučojot bērnu. Tāpat vīrusi un baktērijas ceļo, pieskaroties priekšmetiem, kas aptraipīti ar elpceļu sekrētiem un siekalām – šis ir viens no veidiem, kā vīrusi visbiežāk izplatās bērnudārzos, kur bērni savā starpā dalās ar spēļmantiņām.

Kā slimības atpazīt?

Pieaugušajiem pirmās slimības pazīmes mēdz būt nogurums, galvassāpes, sāpes kaklā un elpceļos. Bērni par savām sajūtām tik labi izstāstīt nemāk, tāpēc pirmos slimības signālus no malas var pamanīt vecāki:

Mainās bērna uzvedība un viņš var būt mazāk aktīvs;
Bērnam ir samazināta ēstgriba;
Parādās miega izmaiņas – bērns sliktāk guļ, miegs ir saraustīts;
Bērns sūdzas par niezi kaklā, bieži aiztiek deguna un mutes rajonu, seklāk elpo.

Par imunitātes stiprināšanu jādomā laikus!

Stipra imunitāte ir labākais sargs pret dažādiem vīrusiem, taču bērnam tā nostiprinās pamazām – pieauguša cilvēka imunitātes līmeni tā sasniedz tikai aptuveni 10 gadu vecumā. Imunitāti var mērķtiecīgi stiprināt, taču svarīgi par to atcerēties visu gadu, ne tikai rudenī un ziemā, kad sācies aktīvākais vīrusu laiks.

Aptiekā iegādātu vitamīnu superdeva pēdējā brīdī ne tikai nepalīdzēs tikt pie kārotās aizsardzības, bet var nodarīt vairāk ļauna, nekā laba. Izņēmums ir tikai D vitamīns un zivju eļļa, kurus mūsu platuma grādos rekomendētajās devās ieteicams lietot regulāri.

Labā ziņa: lai gan vīrusi bērnus piemeklēt biežāk, nekā pieaugušos, lielākā daļa slimību ir tā sauktie “trīs dienu vīrusi”, kas ātri pāriet. Pie tam katra šāda vienkāršu vīrusu pārslimošana stimulē bērna imunitāti attīstīties un kļūt stiprākai. Tiesa jāsaglabā piesardzība, lai viegli simptomi nepāraug līdz nopietnākām slimībām, piemēram, bronhītam, plaušu karsonim, par ko var liecināt ilgstoša augsta temperatūra, trokšņi elpojot un klepus.

Kā palīdzēt bērnam atlabt un ko atcerēties slimošanas laikā:

Uzturā jālieto daudz šķidruma – vislabāk negāzētu ūdeni un zāļu tējas. Mēģini nedot veikalā nopērkamās sulas vai arī tās atšķaidi attiecībā 1:1 ar ūdeni. Sulas un saldinātie dzērieni, piemēram, limonādes, satur daudz cukura, kas ir labākā augsne dažādām baktērijām. Slimības sākumā dzeršana palīdz organismam kopumā funkcionēt labāk, bet vēlāk – izvadīt no organisma vīrusa atstātos toksīnus. Lai zinātu, vai lieto pietiekošu šķidruma daudzumu, seko urīna krāsai. Urīnam jābūt gaišam, gandrīz bezkrāsainam. Ja tas ir izteikti dzeltens vai ar spēcīgu aromātu, tā ir pazīme, ka jādzer vairāk.
Ja bērnam nav ēstgribas, pirmajās slimības dienās viņu nespied daudz ēst, taču par šķidruma uzņemšanu gan jārūpējas;
Svarīgi gādāt, lai bērns var brīvi elpot. Īpaši, ja slimotājs ir pavisam mazs un deguntiņu nemāk izšņaukt. Vecākiem bērniem jāiemāca degunu atbrīvot pareizi, izšņaucot to bez pārlieka spēka un katru nāsi atbrīvojot pa vienai, nevis abas kopā. Maziem bērniem iesnu gadījumā degunu var atbrīvot ar īpašiem sūknīšiem, taču svarīgi deguna gļotādu pirms to lietošanas mitrināt, piemēram, ar jūras ūdens aerosolu. Šāda manipulācija jāveic tik bieži, cik nepieciešams, lai bērnam aizlikts deguntiņš netraucētu elpot, gulēt un ēst. Labs padoms iesnu gadījumā bērniem: piepacelt gultas galvgali, – tas atvieglos elpošanu;
Jārūpējas par gaisa kvalitāti – par mitruma un skābekļa daudzumu gaisā, tāpēc telpas bieži jāvēdina.
Nevajadzētu pārspīlēt ar zāļu lietošanu – neliela temperatūra nedaudz virs 37 ir ķermeņa dabīga atbildes reakcija uz cīņu ar vīrusu. Pārlieka medikamentu lietošana kavē bērna imunitātes nobriešanu;
Izvēlēties iespējami dabiskus produktus un preparātus.
Antibiotikas lieto pēc iespējas retāk, un tikai, ja ārsts ir izrakstījis. Atceries, ka antibiotikas svarīgi lietot pareizi un ievērot pilnu ārsta noteikto kursu, nepārtraucot lietot tiklīdz paliek labāk, lai neizveidojas rezistence.

Meklē ārsta palīdzību ja:

paaugstināta temperatūra un citi slimības simptomi nemazinās ceturtajā saslimšanas dienā un ilgāk;
bērnam ir ļoti augsta temperatūra, kuru neizdodas kontrolēt ar medikamentu palīdzību (pavisam maziem bērniņiem bīstama arī nedaudz paaugstināta temperatūra);
nav pārliecības, ka paaugstinātu temperatūru izsaucis vīruss;
bērnam ir samazināta diurēze – viņš retāk čurā

Lai gaiss veicinātu veselību, nevis slimību – svarīgi to mitrināt

Ziemā, sākoties apkures sezonai, par lielāko elpceļu veselības problēmu kļūst pārlieku sausais gaiss. Optimāls gaisa mitrums telpās ir 40-60%, taču apkures sezonā tas samazinās pat līdz 20%. Gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga gan veselības saglabāšanai, gan tās atgūšanas procesā.

Sausā gaisā izžūst cilvēka augšējo elpceļu gļotādas, un elpceļu skropstiņu epitēlijs nespēj kvalitatīvi pildīt savu funkciju – gaisa attīrīšanu un pretošanos vīrusiem un infekcijām;
Tiek kairināta elpceļu gļotāda, kas veicina dažādu alerģisku reakciju attīstību;
Gaisa kvalitāte ietekmē ādas veselību – sausā gaisā izžūst arī āda, tiek veicināta dažādu atopiskā dermatīta paveidu attīstība;
Īpašā riska grupā ir cilvēki ar iedzimtām un hroniskām elpceļu, gremošanas trakta vai ādas slimībām. Sauss gaiss veicina šo slimību saasinājumus un alerģiskas reakcijas.

Lielisks veids, kā uzturēt optimālu gaisa mitrumu ir bieža un pietiekama telpu vēdināšana, taču ziemā, kad gaisa temperatūra ārā ir zema, cilvēki to ne vienmēr ievēro. Tāpat telpas vēdināt nereti liedz gaisa piesārņojums, kas ir liela problēma pilsētās: intensīvas satiksmes, auto izplūdes gāžu, degšanas blakusproduktu un cita veida piesārņojuma dēļ telpu vēdināšanai dažkārt var būt vairāk mīnusu nekā plusu. Šādās situācijas talkā var nākt gaisa mitrināšanas ierīces. Gaisa mitrinātāji, kas aprīkoti ar gaisa mitruma kontroles sensoriem, to vienmēr uzturēs cilvēka veselībai optimālā līmenī.
Svarīgi! Ja mājās ir mazi bērni, ieteicams gaisa mitrināšanu veikt ar tīru ūdeni, tam nepievienojot nekādas smaržvielas vai eļļas, kas var kairināt bērnu jutīgo elpceļus un veicināt alerģiskas reakcijas, tai skaitā astmu.

Ko varam darīt profilaktiski imunitātes un ķermeņa stiprināšanai:

Regulāri vēdināt telpas, kurās ilgstoši uzturamies;
Ik dienu doties garās pastaigās svaigā gaisā – no tām nav jābaidās arī tad, ja bērnam jau ir iesnas;
Uzturā lietot daudz augļu un dārzeņu, bērnu pieradinot imunitātei svarīgos vitamīnus uzņemt dabīgā veidā – graužot svaigus kāpostus, burkānus, ēdot dzērvenes. Tie imunitāti stiprinās daudz labāk nekā aptiekās nopērkamie sintētiskie līdzekļi;
Regulāri lietot D vitamīnu laikā no oktobra līdz aprīlim;
Mācīt bērnu bieži mazgāt rokas, nepieskarties ar rociņām sejai un degunam.
Imunitāti neveicina arī bērna pārlieka “tuntulēšana”, savukārt, ienākot no āra telpās, svarīgi bērnam neļauj pārkarst.
Gādāt, lai bērnam nav problēmu ar zarnu traktu, piemēram, nav biežu caureju vai aizcietējumu. No sakārtotas zarnu miklofloras atkarīgi pat 80% imunitātes – zarnu trakta veselība veicina pareizas imūnās atbildes veidošanos. Labo baktēriju veidošanās zarnās ir cieši saistīta ar pareizu un sakārtotu uzturu, piemēram, pietiekamu dārzeņu lietošanu uzturā. Tādējādi, ja bērns bieži slimo, ar ārstu vērts pārrunāt arī jautājumus par zarnu trakta veselību.