Asinsspiediena tabula palīdzēs tev saprast, vai tavs asinsspiediens ir normālā – veselīgā līmenī, vai arī tev ir jārīkojas, lai uzlabotu savus asinsspiediena skaitļus. Normāls asinsspiediens sievietēm un vīriešiem jebkurā vecumā ir 120/80mmHg!
Asinsspiediens ir svarīgs rādītājs ne tikai sirds un asinsvadu sistēmas, bet visa organisma darbībai. Nozīmīgas spiediena novirzes no normas uz augšu vai uz leju var izraisīt patoloģijas ar sirdi, nervu sistēmu, asinsvadiem un var izraisīt sirdslēkmi vai insultu.
Asinsspiediens ir asins plūsmas spiediens uz artēriju sieniņām. Mērot asinsspiedienu tiek ņemti vērā divi lielumi:
- augšējais rādītājs (vai sistoliskais spiediens) ir asinsvadu sieniņu pretestības spēks asins plūsmai sirds muskuļa maksimālās saspiešanas brīdī;
- apakšējais rādītājs (vai diastoliskais spiediens) ir asins spiediens uz artēriju sienām, kad sirds ir pilnībā atslābināta.
Veselīgi un neveselīgi asinsspiediena rezultāti
Asinsspiedienu nosaka, pamatojoties uz 3 un vairāk mērījumiem, kas veikti dažādās reizēs. Ja sistoliskā un diastoliskā asinsspiediena rādījumi iekrīt 2 dažādās kategorijās (skat.tabulu), tad pareizā kategorija ir tā, kura ir augstākā. Piemēram, ja tavs asinsspiediens ir 129/85 mmHg, tad tev ir augsts asinsspiediens jeb 1. pakāpes arteriālā hipertensija.
Norādītie ieteikumi tabulā attiecas, ja augsts asinsspiediens ir tava vienīgā saslimšana. Ja tev ir arī sirds slimība, diabēts, hroniska nieru slimība vai citas saslimšanas, iespējams ir nepieciešams aktīvāk ārstēt asinsspiedienu.
Augsts asinsspiediens ir ļoti bīstams stāvoklis. Spiediena pieaugums uz katriem 10 mmHg par trešdaļu palielina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Turklāt hipertensija var izraisīt neskaidru redzi un nelabvēlīgi ietekmēt nieru darbību.
Kā pazemināt paaugstinātu asinsspiedienu?
Ja tavs asinsspiediens ir paaugstināts, tad veselīgs dzīvesveids, bieži vien pat bez medikamentu lietošanas, palīdz samazināt asinspiedienu un dzīvībai bīstamus riskus. Klīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka dzīvesveida pārmaiņas var pārliecinoši pazemināt asinsspiedienu laika gaitā.
8 ieteikumi, kā samazināt paaugstinātu asinsspiedienu:
- Regulāras fiziskās aktivitātes – staigā, brauc ar velosipēdu, slēpo, kāp pa trepēm nevis izmanto liftu;
- Mērenība alkohola lietošanā – pieļaujamā norma ir 20-25 g absolūtā alkohola sievietēm, 30-35g vīriešiem;
- Smēķēšanas atmešana;
- Sāls patēriņa samazināšana (nelietot vairāk kā 5 g dienā);
- Liels svaigu dārzeņu un augļu patēriņš;
- Zema tauku satura diēta;
- Liekā svara samazināšana;
- Stresa samazināšana.
Diennakts laikā asinsspiediens mainās
Asinsspiediens nav visu laiku nemainīgs, tas svārstās atkarībā no dažādu faktoru ietekmes. Miegā asinsspiediens ir zemāks, bet satraukuma un fiziskas slodzes laikā paaugstinās. Tas ir normāli, ja nodarbojoties ar savām parastajām aktivitātēm, asinsspiediens dažu minūšu laikā nosvārstās par 30mmHg. Arī kafija, cigarete, stress var izraisīt asinsspiediena celšanos.
No rīta pieceļoties un sākot ierastās dienas gaitas, asinsspiedienam nevajadzētu paaugstināties vairāk kā par 20% salīdzinājumā ar nakts līmeni. Cilvēkam ar arteriālo hipertensiju rīta asinsspiediena paaugstināšanās var būt ļoti izteikta un ilga, kas var novest pie trīs reizes lielāka infarkta, insulta un sirdsdarbības traucējumu riska. Regulāra asinsspiediena mērīšana, īpaši no rīta, ir būtiska gan diagnozes noteikšanai, gan pareizai ārstēšanas plāna izvēlei.
Kāpēc mērīt asinsspiedienu mājās?
- Palīdz agrāk konstatēt novirzes un agrāk diagnosticēt augstu asinsspiedienu, nekā tad, ja asinsspiediena mērījumi tiek veikti neregulāri tikai medicīnas iestādē. Liela daļa cilvēku nejūt, ka viņiem ir paaugstināts asinsspiediens, un to konstatē, tikai veicot mērījumus mājas.
- Īpaši svarīgi, ja ir paaugstināts asinsspiediens vai citas saslimšanas, kas var veicināt paaugstinātu asinsspiedienu, piemēram, cukura diabēts vai nieru darbības traucējumi.
- Palīdz novērtēt ārstēšanas plānu. Vienīgais veids, kā uzzināt, vai dzīvesveida izmaiņas vai izrakstītie medikamenti ir efektīvi, ir regulāri pārbaudīt asinsspiedienu. Asinsspiediena kontrole mājās var palīdzēt tavam ārstam pieņemt lēmumu par ārstēšanu, piemēram, pielāgojot devas vai mainot zāles.
- Palīdz uzzināt, vai tavs asinsspiediens atšķiras mājās un ārsta vizītes laikā. Dažiem cilvēkiem pie ārsta paaugstinās asinsspiediens no satraukuma, vai tieši otrādi cilvēkiem ir normāls asinsspiediens pie ārsta, bet paaugstināts spiediens citur (maskēta hipertensija). Asinsspiediena mērīšana mājās var palīdzēt noteikt, vai tev tiešām ir augsts asinsspiediens.
- Palīdz samazināt tavas ārstniecības izmaksas un ārsta apmeklējumu skaitu.
- Palīdz labāk rūpēties par savu veselību. Tu būsi vairāk motivēts sekot un kontrolēt savu asinsspiedienu, kad redzēsi asinsspiediena uzlabošanos, izmainot savu dzīvesveidu, uzturu vai kļūstot fiziski aktīvākam.
Kā pareizi mērīt asinsspiedienu pašam?
- Asinsspiedienu vislabāk būtu mērīt rīta pusē, 1h pēc pamošanās, un vēlams vienā un tai pašā laikā.
- Pirms asinsspiediena mērīšanas ir svarīgi apmēram 5-10 minūtes mierīgi pasēdēt pie tā paša galda, kur spiediens tiks mērīts. Jāņem vērā, ka ēšana, stress, aukstums, sportošana, smēķēšana, kofeīns, noteikti medikamenti spiedienu palielina, tāpēc vismaz 30 minūtes pirms mērījuma no minētajiem faktoriem ir jāizvairās.
- Roka jātur sirds līmenī uz galda, ar plaukstu uz augšu. Jāsēž ar abām kājām atbalstoties pret grīdu tā, lai būtu ērti un tu varētu pilnībā atslābināties.
- Asinsspiediena mērītāja manšete jāliek uz kailas rokas, aptuveni 2,5 cm virs elkoņa locītavas. Lietojot automātisko aparātu, mērījumu veic uz kreisās rokas.Izvēloties automātisko asinsspiediena mērītāju, labāk būtu izvēlēties ierīci, kam manšete ir jāliek uz augšdelma, jo tādi mērītāji ir precīzāki par tiem, kam manšete stiprinās uz apakšdelma.
- Mērot asinsspiedienu jāsēž mierīgi un nedrīkst runāt.
- Ja asinsspiediens ir paaugstināts, tad nepieciešams to pārmērīt vēlreiz, taču ne ātrāk kā 5-10 minūtes pēc pirmā mērījuma, jo, veicot to ātrāk, artērijas vēl būs nedaudz saspiestas un rezultāts nebūs pareizs.
