Latvijā joprojām ir izplatīts veselībai bīstamais stereotips, ka vesels ķermenis ir brūns un saulē iededzis, tāpēc vismaz nākamos 20 gadus iedzīvotāju saslimstība ar ādas vēzi jeb melanomu turpinās pieaugt, uzskata dermatologs Raimonds Karls. Turklāt, ir novērojama tendence, ka melanoma skar gados arvien jaunākus cilvēkus. Ja agrāk tā bija slimība, kas visbiežāk tika atklāta pēc 70 gadu vecuma, tagad nereti slimo cilvēki arī 30 un 40 gados.
Saslimstība ar melanomu un diemžēl arī mirušo skaits pieaug ne tikai Latvijā un Baltijā, bet arī daudzās citās valstīs, kur pamatiedzīvotāji ir cilvēki ar baltu ādu – Eiropā, Amerikā, Austrālijā u.c. Viens no iemesliem ir iedzīvotāju kritiski zemā izpratne par ultravioleto starojumu kā galveno melanomas riska faktoru.
“Pasaules pieredze rāda, ka tikai profilakse un izglītošana par melanomas riskiem var efektīvi mazināt saslimstību un mirstību. Piemēram, Austrālijā jau no bērnudārza vecuma mazuļi tiek apmācīti, ka, dodoties saulē, jāvelk cepure un saulesbrilles, bet āda jāieziež ar aizsargkrēmu. Diemžēl Latvijā joprojām valda tumsonība – brūnās, iedegušās ādas kults, un ārstu brīdinājumi bieži paliek nesadzirdēti”, norāda dermatologs Karls.
Arī citās valstīs, kur panākti uzlabojumi melanomas statistikā, gadu desmitiem ir īstenotas plašas informēšanas kampaņas par UV starojumu kā galveno ādas kancerogēnu, mudinot cilvēkus ar aizdomīgiem ādas veidojumiem laikus vērsties pie ārsta, kamēr audzējs nav attīstījies nāvējošā metastātiskā formā.
Plaša sabiedrības izglītošana par melanomas profilaksi un savlaicīga diagnostika ir pamats, lai apstādinātu slimības izplatību. Savukārt, mirstību palīdz ierobežot laba zāļu pieejamība, kas gan neļauj melanomu izārstēt pilnībā, taču metastāžu gadījumā ļauj būtiski pagarināt dzīves ilgumu. Nevis par trīs vai pieciem mēnešiem, bet par trīs, pieciem un pat desmit gadiem.
Latvijā pagaidām par melanomas profilaksi nav domāts pietiekami. Kā labs piemērs ir minams pērn pirmo reizi valsts mērogā organizēto SPKC un Veselības ministrijas informatīvo kampaņu „Necepies!”. Tāpat pēc ilgiem gadiem beidzot ir sadzirdēti ārstu brīdinājumi par solāriju kaitīgo ietekmi uz ādas veselību, un no šī gada 1.aprīļa solārija pakalpojumi Latvijā ir pieejami tikai pilngadīgām personām.
Ir pagājuši 20-25 gadi, kopš Latvijā ir pieejami solāriji, un tagad redzam sekas. Cilvēki, kas kā pusaudži un jaunieši savulaik intensīvi sauļojās, tagad nereti ir to pacientu vidū, kam tiek diagnosticēta melanoma. Pasaulē ir veikti daudzi pētījumi, aptverot dažādas valstis, kas pierāda, ka melanomas risks cilvēkiem, kas kaut reizi dzīves laikā apmeklējuši solāriju, ir lielāks nekā tiem, kas to nav darījuši nekad. Apzinoties šo risku, Eiropā ir vairākas valstis, piemēram, Zviedrija, Somija, Vācija, Austrija, Francija, kur sabiedrībā sākušās diskusijas par pilnīgu solāriju aizliegumu.
Latvijā ikvienam iedzīvotājam būtu jāpatur prātā, ka pamatā visi esam gaišādaini, tāpēc ikdienā ir ļoti būtiski maksimāli izvairīties no UV starojuma ietekmes. Gaiša āda, blondi mati, zilas acis, liels ādas veidojumu skaits un vasaras raibumi ir papildus faktori, kas var būtiski palielināt risku saslimt ar melanomu.
Latvijā ar melanomu jeb pigmentēto ādas vēzi jeb ik gadu saslimst aptuveni 200 cilvēku jeb 10 uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.
