Regulāras saldas maltītes ilgtermiņā nepadara dzīvi saldāku, gluži otrādi! Parastais cukurs (glikoze) ir ogļhidrāts, kuru organisms izmanto ātrai enerģijas iegūšanai, taču, neizlietojot, „nesadedzinot” to, varam iedzīvoties veselības problēmās.
Cukura pārmērīga lietošana var veicināt svara pieaugumu un tam sekojošo sirds slimību risku, 2.tipa cukura diabēta attīstību, nealkohola taukaino aknu slimību (NATAS). NATAS raksturo pārmērīga tauku uzkrāšanās aknās, ko visbiežāk novēro cilvēkiem ar lieko svaru un cukura diabēta pacientiem, tomēr tā tiek konstatēta arī cilvēkiem ar normālu svaru.
Speciālisti norāda, ka cukuru ar ikdienas uzturu ieteicams uzņemt ne vairāk par 5% no dienas enerģijas daudzuma jeb vidēji līdz 25 g dienā. Lai samazinātu cukura patēriņu, bet nezaudētu ierasto salduma pakāpi iecienītajiem kārumiem, arvien izplatītāka kļūst cukura aizvietotāju lietošana. Bet vai tie ir veselīgāki par parasto cukuru?
Kas ir saldinātāji?
Saldinātāji jeb cukura aizvietotāji ir vielas, kam piemīt cukuram raksturīgā saldā garša, taču tie vai nu nesatur kalorijas, vai to ir krietni mazāk nekā parastajā, no cukurbietēm vai cukurniedrēm iegūtajā cukurā, turklāt tie praktiski neietekmē cukura līmeni asinīs. Šādu saldinātāju tāpat var pievienot ēdieniem, dzērieniem un turpināt dzīvot „ar garšu”.
Cukura aizvietotāji pieejami dažādos veidos, piemēram, tabletēs un pulveros. Biežāk lietotie saldinātāji, kas gatavoti no dabā sastopamiem augiem, ir stēvija, ksilitols un eritritols.
Asteru dzimtai piederīgās stēvijas (Stevia rebaudiana Bertoni) saldās lapas satur steviozīdu un rebaudiozīdu, kas ir aptuveni 300 reizes saldāki par cukuru, taču gandrīz bez kalorijām un neizmaina cukura līmeni asinīs. Stēvijai gan ir specifiska, nedaudz lakricai līdzīga pēcgarša.
Ksilitols, ko apzīmē kā E967, ir bērzu cukurs, kas atrodams dažādu koku mizās, augļos un dārzeņos. Arī cilvēka organisms, proti, aknas, ražo nelielu daudzumu šīs vielas. Ksilitola glikēmiskais indekss ir ļoti zems, tādēļ to var lietot arī cukura diabēta slimnieki. Bērzu cukurs labvēlīgi ietekmē mutes dobuma veselību – mitrina gļotādu, stiprina zobu emalju un mazina kariesa, skābju un citu mikrobu iedarbību uz zobiem un smaganām. Ksilitolam nav piegaršas, taču tas satur vairāk kaloriju un ir dārgāks par citiem saldinātājiem.
Eritritols (Latvijā nopērkams kā Sukrin) atrodams dabiskajā cukura spirtā, ko satur, piemēram, melones, bumbieri un citi augļi, arī sēnes. To iegūst fermentācijas procesā, kurā izmanto dekstrozi (d – glikozi). Eritritolam nav piegaršas, tam nav kaloriju un glikēmiskais indekss ir 0, attiecīgi tas neietekmē cukura līmeni asinīs un ir piemērots cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu.
Bieži tiek lietoti arī sintētiski, mākslīgi radīti saldinātāji, no tiem populārākā ir sukraloze, ko izgatavo no saharozes. Sukraloze ir ap 600 reižu saldāka par galda cukuru, taču satur maz kaloriju un ir karstumizturīga – piemērota dažādu našķu cepšanai vai pievienošanai karstiem dzērieniem.
Cukura līmenis asinīs un liekais svars
Alternatīvu saldinātāju izvēle, aizstājot ierasto galda cukuru, ir viens no veidiem, kā uzturā un dzērienos saglabāt saldumu, vienlaikus neuzņemot liekas kalorijas un nepaaugstinot cukura līmeni asinīs, kas ir sevišķi svarīgi cukura diabēta slimniekiem, lai izvairītos no smagākām komplikācijām, nervu bojājumiem, sirds un asinsvadu slimībām.
Īpaši populāri cukura aizstājēji kļuvuši ASV – aptuveni 40% amerikāņu regulāri patērē bezkaloriju saldinātājus. Arvien pieprasītāki tie kļūst daudzās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā, tādēļ pārtikas speciālisti un pētnieki norāda: ir svarīgi saprast, kā tie ietekmē organismu.
Ar cukuru uzņemto kaloriju samazināšana, protams, var palīdzēt zaudēt svaru, taču tas atkarīgs no kopējā uztura un fiziskajām aktivitātēm, kā arī no ģenētiskiem faktoriem un vielmaiņas. Diētiskā bezkaloriju limonāde nav nekāds glābiņš pēc pamatīgas maltītes ar diviem bigmakiem, sēžot darbā pie datora, mājās – pie televizora, bet pa ceļam – automašīnā. Savukārt cilvēks, kurš lieto veselīgu, sabalansētu pārtiku un regulāri patērē uzņemtās kalorijas ar fizisku slodzi, var atļauties nedomāt par cukura aizstājējiem.
Saldinātāju ietekme uz aknu veselību
Mākslīgie saldinātāji tiek stingri regulēti un ir izgājuši nepieciešamās pārbaudes, lai tos varētu lietot pārtikā, tomēr zinātnieki norāda, ka, piemēram, sukralozes ietekme uz veselību vēl nav pietiekami izpētīta.
Galvenā atšķirība starp dažādiem cukuriem un saldinātājiem ir tā, kā organisms tos pārstrādā. Vairāki pētnieki uzskata, ka bezkaloriju cukura aizstājēji var traucēt vai samazināt aknu spēju veikt organisma attīrīšanu, kas ir viena no šī orgāna pamatfunkcijām. Pētījumā, ko veikusi Viskonsinas Medicīnas koledža, atklāts, ka noteikti mākslīgie saldinātāji var ietekmēt olbaltumvielas aknās, kas palīdz orgānam attīrīties. Izrādījies, ka saldinātāji tiek izmantoti arī kā piedevas noteiktiem medikamentiem un pārtikas produktiem, lai tiem piešķirtu saldu garšu bez kalorijām – saldinātāji ir atrodami jogurtu un uzkodu “vieglajās” vai bezcukura versijās un pat nepārtikas produktos, piemēram, šķidrajos preparātos un dažos kosmētikas līdzekļos.
Zinātnieki secinājuši, ka cukura aizvietotāji organismā ierobežo vai pat pārtrauc procesus, ko nodrošina svarīgā olbaltumviela P-glikoproteīns, kas izspiež toksīnus no šūnām un palīdz no organisma izvadīt svešas vielas, zāles un to metabolītus. Cilvēkiem, kuri lieto asinsspiedienu regulējošas zāles, antidepresantus un antibiotikas, P-glikoproteīns ir primārais detoksikācijas nodrošinātājs. Ja šī funkcija netiek pildīta, tas var izraisīt aknu toksicitāti.
Ja turpmākie pētījumi apstiprinās, ka saldinātāji, kas nav uztura bagātinātāji, pasliktina ķermeņa detoksikācijas procesu, būtu svarīgi izpētīt iespējamās mijiedarbības un noteikt drošus patēriņa līmeņus riska grupām, norādījuši amerikāņu zinātnieki. Taču jau tagad ir skaidrs, ka nedz cukura, nedz saldinātāju lietošana nav kaitīga veselībai, ja vien viss tiek darīts ar mēru.
Kādēļ ikdienā jārūpējas par aknu veselību?
Aknas ir cilvēka lielākais iekšējais orgāns, kas veic simtiem dažādu funkciju. Kā svarīgākās var minēt – organisma attīrīšana (jeb detoksikācija) un barības vielu pārstrāde. Ikdienā ar pārtiku tiek uzņemts daudz vielu (tai skaitā arī saldinātāji un cukurs), ar kurām aknām jātiek galā, tādēļ ir būtiski rūpēties par šī orgāna veselību. Daudzi neapzinās, ka aknu veselība ir atkarīga no dzīvesveida, kas bieži vien nenāk par labu – alkohola lietošana, smēķēšana, neapdomīga medikamentu lietošana un neveselīga pārtika.
Kā ar dabas vielām veicināt aknu veselību?
Aknu slimību profilaksē būtiski izvairīties no faktoriem, kas var veicināt aknu bojājumus. Liela loma aknu veselības uzturēšanai ir arī veselīgam uzturam un fiziskajām aktivitātēm.
Latvijas farmācijas uzņēmums Lotos Pharma rūpēm par aknu veselību piedāvā produktu Hepasan Forte, kas radīts, izmantojot inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, rezultātā apvienojot holīnu, kas iegūts no esenciālajiem fosfolipīdiem, ar mārdadža (satur 80% silimarīna), pieneņu sakņu un artišoka ekstraktu. Holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna metabolismu un palīdz uzturēt normālu aknu darbību. Mārdadža un artišoka ekstrakti uztur normālu aknu veselību, palīdz nodrošināt aknu šūnu aizsardzību un veicina žults veidošanos. Pienenes ekstrakts sekmē normālu aknu un kuņģa funkciju.
Foto: Publicitātes, Adobe
