Streptococcus pneumoniae jeb pneimokoks ir baktērija, kas organismā iekļūst caur elpceļiem un var izraisīt virkni nopietnu saslimšanu kā plaušu karsonis, vidusauss iekaisums, deguna blakusdobumu iekaisums, meningīts. Pneimokoki var izraisīt arī ļoti smagas saslimšanas, kuru rezultātā var iestāties nāve. Labā ziņa – pret pneimokoku ir vakcīna. Bērniem, kas dzimuši sākot no 2010.gada, pneimakoku vakcīnu apmaksā valsts, taču pret šo bīstamo baktēriju ieteicams vakcinēties arī pieaugušajiem, īpaši tiem, kas dažādu slimību vai vecuma vai citu apstākļu dēļ ir riska grupā vai cieš no pazeminātas imunitātes.Tas īpaši svarīgi tagad, COVID-19 pandēmijas laikā. Kāpēc pneimokoks ir tik bīstams un kā no tā izvairīties, konsultē Veselības Centrs 4 ģimenes ārste Karīna Vernere.
Kas ir pneimakoku infekcija un kāpēc tik svarīgi no tās izvairīties?
Pneimokoks ir gaisa pilienu infekcija, ar kuru, līdzīgi kā jebkuru citu vīrusu, varam inficēties sadzīvisku kontaktu rezultātā, īpaši publiskās vietās, kur ir daudz cilvēku. Saslimt var kontaktējoties gan ar pneimokoka infekcijas slimniekiem, gan cilvēkiem, kuri ir baktēriju nēsātāji, bet kuriem nekādu simptomu nav. Daudzi pneimokoka infekcijas nēsātāji, kuriem baktērija ķermenī ir snaudošā fāzē, piemēram, aizdegunē, par infekciju nemaz nenojauš un ciešu kontaktu ceļā pneimokoku nodod tālāk citiem.
Biežākās pneimokoku izraisītās slimības:
- Pneimonija jeb plaušu karsonis. Simptomi – klepus, sāpes krūtīs un drudzis;
- Vidusauss iekaisums. Par ko var liecināt sāpes ausī, apsārtums un pietūkums auss iekšienē, drudzis;
- Deguna blakus dobuma iekaisums. To raksturo aizlikts deguns un spiediena sajūta pieres vai vaigu rajonā, galvas sāpes un ožas traucējumi;
- Meningīts jeb galvas smadzeņu apvalku iekaisums. Simptomi – drudzis, galvassāpes, stīvs kakls, diskomforts, skatoties uz spožu gaismu u.c.
Tāpat pneimokoka baktērija dažkārt var izraisīt konjunktivītu, bronhītu, kaula smadzeņu un sirds iekaisumu, un dzīvībai bīstamo stāvokli – sepsi jeb organisma pārmērīgu reakciju uz infekcijas izraisītāju, kas var novest pie orgānu bojājumiem un nāves, kā arī citām bīstamām saslimšanām.
Bērniem pneimokoki ļoti bieži provocē strutojošu vidusauss iekaisumu, savukārt pieaugušajiem pneimokoka infekcija visbiežāk izraisa pneimoniju.
Pneimokoka infekcijai snaužot cilvēka ķermenī, dažādas slimības bieži atkārtojas, taču cilvēks par to īsteno izraisītāju nemaz nenojauš, un spiests ilgstoši un atkārtoti lietot dažādus medikamentus, tai skaitā antibiotikas.
Kā diagnosticē?
Par baktērijas klātbūtni ķermenī var liecināt bieža auss, kakla, deguna slimību un pneimonijas atkārtošanās. Izplatītākie simptomi ir tādi paši kā saaukstēšanās infekciju gadījumā – sāpošs kakls, drudzis, iesnas.
Bērniem par pneimokoka baktērijas klātbūtni organismā liecina arī bieža slimošana un vidusauss iekaisumi. Gados vecākiem cilvēkiem baktērijas provocēto slimību simptomi parasti ātri progresē – strauji parādās ne tikai klepus, bet arī elpas trūkums un citi elpas mazspējas simptomi.
Pneimokoka diagnostika ar parastu asins analīžu palīdzību nav iespējama. To var atklāt ar bronhu sekrēta vai noskalojuma ūdeņu uzsējuma palīdzību, ko parasti veic slimnīcā, kad pacients stacionēts un slimība slikti pakļaujas ārstēšanai.
Pneimokoka nēsātājs jebkurā brīdī var kļūt arī par slimnieku, īpaši, ja pneimokoka infekcijai pievienojas arī kāds cits agresīvs vīruss, piemēram, gripa vai Covid-19. Tāpat baktērijas aktivizēšanos veicina stress un dažādi citi faktori, kas novājina imunitāti.
Vai vakcinēties var neatkarīgi no tā, vai organismā jau mājo pneimokoks, vai nē?
Vakcināciju pret pneimokoku var veikt neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir tā nēsātājs vai nē. Izņēmums ir gadījumi, ja pneimokoka izraisīta slimība ir aktīvajā fāzē un, līdzīgi kā ar jebkuru citu vakcināciju, pote netiek veikta, ja ir paaugstināta temperatūra, iesnas vai citas tamlīdzīgas sūdzības.
Kam no pneimokoka sevi jāsargā jo īpaši?
Streptokoka baktērija īpaši bīstama ir zīdaiņiem, kuriem ķermeņa dabiskā aizsargspēja tikai attīstās, bērniem līdz 18 gadu vecumam un cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tāpat riska grupā ir cukura diabēta slimnieki, tie, kuriem bijis infarkts vai insults, hroniski obstruktīvo plaušu slimību un astmas pacienti, kā arī smēķētāji. Vakcinācija pret pneimakoku ieteicama arī tiem, kuri dažādu slimību dēļ lieto vai nākotnē lietos bioloģiskos medikamentus, kuri mēdz pazemināt imunitāti.
Pneimakoka infekciju izraisītas slimības riska grupas pacientiem parasti norit īpaši smagi un var beigties letāli. Vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no sirds un plaušu saslimšanām, sirds mazspējas un citām slimībām, pneimokoks var ne tikai izraisīt smagu plaušu karsoni, bet arī pasliktināt daudzu jau esošo hronisko slimību gaitu. Šo iemeslu dēļ ārsti riska grupu pacientiem iesaka vakcinēties gan pret pneimokoku, gan sezonālo gripu, jo dažādu komplikāciju un arī letāla iznākuma risks ir augstāks.
Viltīgā baktērija var pasliktināt teju jebkuras hroniskas slimības gaitu, tāpēc vakcināciju pret pneimokoku ārsti rekomendē jebkuram. Vienīgais izņēmums var būt onkoloģijas pacienti, kuri iziet staru vai ķīmijterapijas kursu. Šādā gadījumā vakcinācija pret pneimokoku ir jāsaskaņo ar onkologu.
Kā ārstē?
Pneimokoks ir baktērija, kas ārstēšanai padodas visai grūti, un bez antibiotiku terapijas neiztikt. Pie tam 3 no katriem 10 gadījumiem streptokoks ir rezistents jeb izturīgs pret antibiotikām, un tādējādi nepieciešama ļoti ilgstoša un komplicēta terapija. Smagākos gadījumos pacientiem nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
Pieaugušajiem – viena vakcīna visam mūžam.
Bērniem vakcinācija pret pneimokoku notiek saskaņā ar vakcinācijas kalendāru noteiktā vecumā un sastāv no trim potēm, savukārt pieaugušajiem nepieciešama tikai viena vakcinācijas reize. Cilvēki, kuri vakcinēti pret pneimokoku, taču kādreiz dzīves laikā ar šo baktēriju tomēr inficējas, slimību pārvar vieglā formā.
PP-PNA-LVA-0023. 07.10.2020.