Tev ir veikti izmeklējumi, viss organismā ir kārtībā, taču tu tā nejūties. Vakarā liekoties gulēt, sirds atkal sāk dauzīties kā traka, rokas kļūst aukstas un miklas, sareibst galva. Esot cilvēkos, tu pēkšņi nosvīsti, tev trūkst gaisa, nevari paelpot. Pirms sapulces pēkšņi sāk pūsties vēders, tev jāskrien uz tualeti vairākas reizes. Ģimenes ārsts kaut ko runā par veģetatīvo distoniju. Kas ar tevi notiek? Veģetatīva distonija nav slimība. Ar šo terminu apzīmē nepatīkamu fizisku simptomu kopumu, ko izraisa emociju traucējumi. Taču cilvēkiem, kuri cieš no simptomiem, palīdzēt nav viegli. Kāpēc tā, skaidro dr. med. Artūrs Utināns, psihiatrs, ārsts-psihoterapeits.
Kā veģetatīvā distonija izpaužas?
Dažādās dzīves situācijās reaģējam, izjūtot un izpaužot emocijas. Taču daļai cilvēku gan fizioloģisku (fiziskas traumas, alkohola izraisītas izmaiņas smadzenēs u.c.) gan emocionālu traucējumu dēļ (spēcīgu emocionālu traumu vai visbiežāk – emocionālās audzināšanas kļūdu dēļ) neizdodas atpazīt savas dusmas, vilšanos, bailes u.c.
Zīdaiņi, kuri vēl neatpazīst emocijas, vienmēr emocionāli reaģē ar ķermeniskām izpausmēm. Jau agrīnā vecumā vecākiem bērnam jāsāk mācīt, kā sauc emocijas, ko viņš izjūt – proti, kad mazais ir nobijies – tās ir bailes, kad dusmīgs – dusmas u.c. Šāda emocionālā audzināšana, kas sākas jau zīdaiņa vecumā, turpinās visu bērnību. Ja, piemēram, bērnam ir emocionāli vardarbīga skolotāja, kura mazo sabaida tā, ka viņš ieslapina biksēs, vecāku ziņā ir bērnam izskaidrot, kas notika viņa emociju pasaulē un organismā, kāpēc reakcija bija tik vētraina. Un pēc tam, protams, sākt pārrunas arī skolā.
Pieaudzis cilvēks, kurš šādu emociju skolu kāda iemesla dēļ nav veiksmīgi izgājis, brīžos, kad izjūt spēcīgu trauksmi – baiļu vai citu emociju dēļ to neatpazīst, vai nespēj atrast iemeslu trauksmei, bet pamana dažas no ķermeniskām reakcijām, kas tipiskas brīžiem, kad pārņem liels satraukums:
- paātrinās sirdsdarbība, pulss;
- rodas nepatīkamas sajūtas kreisajā sānā;
- sākas svīšana, trīce;
- moka elpas trūkums vai paātrināta elpošana;
- sākas vēdera pūšanās un sāpes, saraušanās, slikta dūša, nekavējoša vai bieža vajadzība apmeklēt tualeti;
- traucē reibonis, nestabilitāte, viegluma sajūta galvā vai sajūta, ka tūlīt jāģībst;
- rodas dīvainas sajūtas rokās un kājas – tās kļūst aukstas, mitras, notirpst, sastingst;
- sākas karstuma vai aukstuma viļņi u.c.
Tā kā šādi simptomi ir daudzām fiziskam kaitēm, ir pareizi, ka cilvēks vispirms dodas pie ģimenes ārsta. Tikai tad, kad izslēgta organiska slimība vai traucējums, var domāt par VD.
Kas vēl liecina par veģetatīvo distoniju
Ja ārsts ir zinošs, parasti vizītes laikā izdodas saprast, vai traucējošie fiziskie simptomi parādās noteiktās situācijās. Arī tas norāda uz VD. Mēs esam tā uzbūvēti, ka arī iedomātu draudu gadījumā ķermenis reaģē gluži tāpat kā tad, kad virsū skrien, piemēram, traks suns. Ārsta mudināts, šis cilvēks var atcerēties, ka līdzīgi jūtas, kad mājās paliek viens, vai, tieši otrādi, kad nonāk pūlī u.c. Protams, situācijas, kad pārņem neapzinātā trauksme, var būt visdažādākās.
Fiziskie simptomi, kas ir nepatīkami un biedējoši, var satraukt vēl vairāk. Katram gadās tādi brīži, kad sirds pa muti lec ārā, bet, ja vien cilvēks nedzīvo ekstrēmos apstākļos, tik lielam satraukumam nevajadzētu būt bieži.
Ja tā tomēr notiek bieži, cits dodas pie ārsta ar sūdzību, ka pārlieku bieži izjūt pārlieku lielu trauksmi, savukārt kāds cits stāsta nevis par trauksmi vai bailēm, bet gan par savām sirdsklauvēm vai diskomfortu vēderā. Tipiski, ka šie cilvēki nevēlas atzīt, ka pēc tam, kad izslēgtas iespējamās slimības, kurām ir līdzīgi simptomi, jāsāk ārstēt emociju traucējums. Šiem cilvēkiem nereti patīk dažādi sarežģīti skaidrojumi, kas pavisam citiem vārdiem pasaka to pašu. Bet skan iespaidīgi. Piemēram, ka man veģetatīvajā sistēmā ir izveidojies dibalanss, tāpēc… Vēl citiem, kam ir slieksme uz hipohondriju, gribas turpināt meklēt kādu mistisku slimību, nevis atzīt emociju traucējumu. Un tieši tas ir iemesls, kāpēc pat labākajam ģimenes ārstam šiem pacientiem palīdzēt nav viegli.
Dažiem pieņemt situāciju palīdz skaidrojums, kā strādā smadzenes. Smadzeņu pelēkā viela jeb neironi atrodas ne tikai tajā smadzeņu daļā, kas atbildīga par uztveri, bet arī smadzeņu centros, kas regulē iekšējo orgānu darbību (veģetatīvā nervu sistēma). Tāpēc, kad smadzenes uztver informāciju par kādām jūtām, noteiktas izmaiņas notiek arī iekšējos orgānos. Ja kāds uzkliedz, var gadīties tik ļoti sabīties, ka uzreiz jāskrien uz tualeti. Ja pašam ir skaidrs, ka tas notika pārbīļa dēļ, cilvēks noskurinās un mierīgi dzīvo tālāk. Bet, ja viņš neapzinās, ka izjuta bailes, skriešana uz tualeti, kas līdzīgās situācijās atkārtojas un atkārtojas, viņu satrauc arvien vairāk. Plaisa starp domām un reakcijām, kuras neizdodas sasaistīt kopā, pieaug. Līdz ar to pieaug arī trauksme.
Kā ārstēt to, kas nav slimība?
Psihoterapija.
Ja ir vēlme un motivācija iepazīt sevi un panākt, ka traucējošie simptomi izzūd vai vairs bieži nepiemeklē, nepāraug panikas lēkmēs, kad pievienojas bailes nomirt (jo zūd realitātes izjūta), vislabākā ārstēšana ir psihoterapija. Pētījumi rāda, ka efektīvākās ir kognitīvi biheiviorālā psihoterapija (KBT) un psihodinamiskā psihoterapija. Bet, lai cilvēks sāktu strādāt ar sevi, pieaugušā vecumā mācoties atpazīt un vadīt savas emocijas, vispirms sev godīgi jāatzīst, ka VD ir emociju traucējums.
Sevis nomierināšana.
Ja cilvēks nav gatavs psihoterapijai, kas visiem arī nav piemērota, jācenšas sev palīdzēt citādi. Viens no risinājumiem – iemācīties sevi nomierināt brīžos, kad atkal neizprotamu iemeslu dēļ pārņem vētrainās ķermeņa reakcijas. Lai mācītos sevis nomierināšanas metodes, protams, vispirms jāatzīst, ka fiziskie simptomi ir satraukuma dēļ. Vispāratzīta pašpalīdzības tehnika ir dziļā diafragmālā elpošana.
Papildus var izmantot visu, kas palīdz – siltu tēju vai kādu dabisku nomierinošu preparātu vai homeopātiju, tekošu ūdeni, siltu vannu, pastaigu svaigā gaisā u.c. Iemācoties sevi nomierināt, ikdienā līdzi vienmēr būs drošības josta, kas palīdzēs, kad atkal nāksies krist trauksmes varā. Tas ir vairāk nekā nekas. Katram ir savu spēju slieksnis, cik lielā mērā izdodas sev palīdzēt veselīgā veidā. Tomēr šādi pašpalīdzības pasākumi nepalīdz mainīt personības, kurai ir slieksme pārlieku satraukties, baiļoties, krist panikā, struktūru. Tāpēc jārēķinās, ka VD lēkmes nepazudīs. Bet vispārīgi ieteikumi, kas nozīmē regulāri izgulēties, būt fiziski aktīvam, censties sevi nepārslogot, palīdzēs kopumā saglabāt mieru.
Foto: Shutterstock
