Vai esi kādreiz domājusi par to, ka gremošanas traucējumi var būt saistīti ar taviem hormoniem? Izrādās, ka estrogēni un progesterons, kas ir svarīgi sievietes dzimumhormoni, ietekmē ne tikai reproduktīvo, bet arī zarnu trakta veselību. Un savu ietekmi atstāj arī stresa hormoni. Ginekoloģe Dace Matule stāsta, kā zarnu mikrobiota (mikroorganismu kopums mūsu zarnās) nosaka hormonu līdzsvaru un kā hormonu svārstības izraisa dažādus gremošanas traucējumus.
Kā zināms, estrogēni ir galvenie sieviešu dzimumhormoni, kas palīdz attīstīties un darboties sievietes ķermenim. Kā estrogēni ietekmē zarnu trakta veselību? Kāda saistība zarnu trakta mikrobiotaim ar sievietes veselību?
Cilvēka zarnu mikrobiota ir mikroorganismu kopums, kas dzīvo mūsu zarnās un sastāv no baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un citiem mikroorganismiem. Zarnu mikrobiota ietekmē vairākas ķermeņa funkcijas, ražojot vielas, kas iesaistītas vielmaiņā, imūnsistēmā un hormonu regulācijā.
Ja mikrobiotā ir daudz kaitīgo baktēriju vai tā nespēj ražot pietiekami daudz organismam nepieciešamo savienojumu, var rasties dažādas veselības problēmas, piemēram, gremošanas traucējumi. Neveselīga zarnu mikrobiota vājina imūnsistēmu, līdz ar to palielinās infekciju un autoimūno slimību risks. Pētījumi liecina, ka zarnu baktēriju līdzsvara traucējumi jeb disbioze var būt saistīta ar tādu hronisku slimību attīstību kā aptaukošanās, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, alerģijas, astma, depresija un pat vēzis.
Estrogēni ietekmē ne tikai reproduktīvos orgānus un sekundārās dzimumpazīmes (krūšu attīstību, apmatojumu padusēs utt.), bet arī vielmaiņu, sirds un asinsvadu sistēmu, kaulu augšanu un attīstību.
Kā tieši zarnu mikrobiota ietekmē estrogēnu līmeni?
Estrogēns ir hormons, kas galvenokārt veidojas sievietes olnīcās, bet nelielā daudzumā arī virsnierēs un taukaudos. Mikroorganismi, kas atrodas mūsu zarnās, var pārveidot estrogēnu, mainot tā formu vai ķīmisko sastāvu, un tas ietekmē hormonu līdzsvaru organismā.
Zarnu baktērijas ražo fermentu, kas spēj aktivizēt aknu izstrādātos estrogēnus, ļaujot tiem atkal uzsūkties organismā, līdz ar to estrogēna līmenis palielinās. Dažādu baktēriju daudzums zarnās ietekmē to, kā organisms apstrādā estrogēnus, piemēram, noteiktas baktērijas normalizē estrogēna vielmaiņu.
Zarnu baktēriju līdzsvara traucējumi (disbioze) var izraisīt iekaisumu, kas savukārt ietekmē estrogēna vielmaiņu, tādējādi mainot darbīgā estrogēna līmeni asinīs.
Vienkārši sakot, zarnu baktērijas var ietekmēt to, cik daudz estrogēna ir mūsu organismā, sadalot un atkal uzsūcot to, un mūsu uzturam un dzīvesveidam šajā procesā ir liela nozīme.
Kāpēc sievietēm aizcietējumi ir trīs reizes biežāk nekā vīriešiem?
Aizcietējumus var izraisīt stress, un sievietēm stress ir biežāk nekā vīriešiem. Hemoroīdi var traucēt zarnu iztukšošanos, radot hroniskus aizcietējumus.
Vēl viens iemesls ir saistīts ar higiēnu – sievietēm bieži nav ērti izmantot sabiedriskās tualetes, tāpēc viņas ciešas un neiet uz tualeti, un tas var izraisīt aizcietējumus.
Sievietes biežāk ievēro veselīgu dzīvesveidu un diētas, taču pārāk daudz šķiedrvielu un mazāk tauku uzturā var izraisīt aizcietējumus, jo šķiedrvielas palīdz zarnu darbībai, bet tās jālieto kopā ar pietiekamu daudzumu ūdens, lai izvairītos no vēdera aizcietējumiem, savukārt tauki veicina zarnu kustību, tāpēc diēta, kad lieto pārāk maz tauku, var palēnināt gremošanas procesu un izraisīt aizcietējumus.
Kā hormoni ietekmē vēdera izeju?
Saistība starp hormoniem un gremošanas sistēmas traucējumiem ir sarežģīta. Estrogēns ietekmē zarnu muskuļu darbību. Ja sievietes organismā ir pārāk maz estrogēna, tas var palēnināt kuņģa un resnās zarnas darbību, izraisot aizcietējumus vai caureju. Estrogēna deficīts var palielināt kuņģa skābes daudzumu, un tas bieži rada gremošanas traucējumus, dedzināšanas sajūtu, čūlas, grēmas, kā arī izraisa vēdera uzpūšanos, sāpes un sliktu dūšu.
Kas ir estroboloms? Kāda ietekme uz sievietes organismu ir hiperestrogenēmijai un hipoestrogenēmijai?
Estroboloms ir zarnu mikrobiotas apakškopa, kas sastāv no mikroorganismiem, kuri spēj pārstrādāt estrogēnus. Šie mikroorganismi ražo enzīmus, piemēram, β-glikuronidāzi, kas pārstrādā estrogēnus. Estroboloms palīdz regulēt estrogēna līmeni organismā, kas var ietekmēt hormonālo līdzsvaru un ir saistīts ar dažādām veselības problēmām.
Pārlieku augstu estrogēna līmeni sauc par hiperestrogenēmiju. Tas var būt saistīts ar policistisko olnīcu sindromu un aptaukošanos. Simptomi var būt neregulāras, sāpīgas, pārlieku stipras un ilgas menstruācijas, kā arī diskomforts krūtīs (mastalģija). Pārlieku liels estrogēnu daudzums palielina risku saslimt ar endometriozi un dzemdes vēzi.
Savukārt pārāk zemu estrogēna līmeni sauc par hipoestrogenēmiju. Šāds estrogēna līmenis ir menopauzē, kā arī var būt saistīts ar ēšanas traucējumiem, piemēram, anoreksiju.
Kādi ir biežākie estrogēna deficīta simptomi premenopauzē un menopauzē?
Estrogēna deficīta simptomi premenopauzē un menopauzē ir karstuma viļņi, nakts svīšana, maksts sausums, urinēšanas traucējumi, menstruālā cikla izmaiņas (neregulāri periodi, asiņošana starp periodiem) un miega traucējumi. Daudzām sievietēm ir mainīgs garastāvoklis, viegla aizkaitināmība, samazinās seksuālā vēlme. Var rasties svara pieaugums, īpaši vēdera rajonā, bieži sastopamas galvassāpes, iespējama migrēna. Ir sausa āda, izkrīt mati, un samazinās kaulu blīvums un stiprums, padarot tos trauslus un viegli lūstošus (osteoporoze). Šie simptomi ietekmē sievietes dzīves kvalitāti, tāpēc ir svarīgi to pārrunāt ar savu ārstu, lai noteiktu piemērotu terapiju.
Kādas ir biežākās sūdzības ginekologa kabinetā par gremošanas traucējumiem, kas radušies hormonu ietekmē?
Manas pacientes bieži sūdzas par aizcietējumiem, caureju, zarnu pūšanos, gāzēm un sāpēm vēderā, kā arī par apetītes izmaiņām. Kādu terapiju jūs iesakāt šīm pacientēm?
Ņemot vērā simptomu smagumu, pacientes vispārējo veselības stāvokli un citus faktorus, katrai pacientei es iesaku individuālu ārstēšanas plānu, taču ir vairāki ieteikumi, kas der visām. Vispirms iesaku mainīt dzīvesveidu, kas sevī ietver veselīgu un sabalansētu uzturu, lietojot vairāk šķiedrvielu (augļus, dārzeņus un pilngraudu produktus), dzerot pietiekami daudz ūdens un izvairoties no kafijas, alkohola, pikantiem ēdieniem, konserviem, saldumiem, gāzētiem dzērieniem utt.
Situāciju uzlabos regulāras fiziskās aktivitātes. Pat 30 minūtes mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes katru dienu var palīdzēt uzlabot zarnu trakta veselību. Nereti situāciju uzlabo probiotiķu jeb tā saukto labo baktēriju lietošana, kas atjauno zarnu mikrobiotas līdzsvaru un līdz ar to uzlabo gremošanu.
Būs situācijas, kad jālieto medikamenti. Piemēram, aizcietējuma gadījumā bezrecepšu līdzekļi kā makrogols, palīdzēs atvieglot simptomus, bet hroniska aizcietējuma gadījumā nepieciešama makrogola lietošana kursa veidā. Ja ir caureja, īslaicīgi to apturēt varēs ar bezrecepšu medikamentiem (diosmektīts), bet hroniskas caurejas gadījumā jāveic papildu izmeklējumi, lai noteiktu cēloni un atbilstošu ārstēšanu.
Ja ir kairinātās zarnas sindroms, visbiežāk izrakstu spazmolītiskos līdzekļus, kas mazina vai novērš spazmas vēderā, pretsāpju līdzekļus vai citus medikamentus, ņemot vērā, kādi un cik spēcīgi ir simptomi. Arī menopauzes hormonu terapija, atjaunojot estrogēna līmeni, samazina gremošanas traucējumus.
Ja ir izteiktas sūdzības, ieteicams konsultēties gan ar ģimenes ārstu, gan ar gastroenterologu.
Kairinātās zarnas sindroms
Kairinātās zarnas sindroms ir viena no visbiežāk sastopamajām gremošanas trakta slimībām, kas izraisa vēdera sāpes un uzpūšanos, caureju vai aizcietējumus, kā arī citas problēmas. Kāpēc vīriešiem kairinātās zarnas sindroma simptomi paliek nemainīgi visu dzīvi, bet sievietēm, iestājoties menopauzei, simptomi samazinās vai izzūd?
Jā, kairinātās zarnas sindroms ir biežāk sastopams sievietēm nekā vīriešiem (attiecīgi 12 % un 8,6 %), un simptomi var mainīties atkarībā no hormonu līmeņa.
Pētījumi liecina, ka kairinātās zarnas sindroma rašanos sievietēm un to, cik smagi ir šie simptomi, ietekmē dzimumhormoni, īpaši estrogēns un progesterons. Sievietēm kairinātās zarnas sindroma simptomi bieži vien parādās pusaudžu vecumā vai agrīnā pieaugušā vecumā. Tas saistīts ar hormonālām izmaiņām, kas notiek šajā dzīves posmā, īpaši ar estrogēna līmeņa paaugstināšanos. Bet visbiežāk kairinātās zarnas sindroms sievietēm ir, sākot no pusaudžu vecuma un līdz aptuveni četrdesmit gadiem. To ietekmē hormonālās svārstības menstruālā cikla laikā, grūtniecības un menopauzes simptomi. Pēc 40 gadu vecuma sievietēm kairinātās zarnas sindroma simptomi pakāpeniski samazinās, tas saistīts ar estrogēna līmeņa samazināšanos menopauzes laikā. Papildus dzimumhormoniem kairinātās zarnas sindroma rašanos var ietekmēt iedzimtība, stress un citi psiholoģiskie faktori, kā arī zarnu mikrobiota.
Par stresa hormoniem un zarnu peristaltiku – kad zarnu muskuļi ritmiski saraujas un atslābinās, lai pārvietotu pārtiku un šķidrumus caur gremošanas sistēmu. Kas tieši kontrolē šo zarnu kustīgo aktivitāti?
Kādi ieteikumi sievietēm šajā gadījumā, ja kortizola jeb stresa hormona līmenis ir augsts?
Zarnu peristaltiku kontrolē sarežģīts mehānisms, kurā piedalās gan nervu, gan hormonālā sistēma. Stresa laikā organismā izdalās adrenalīns un kortizols. Šie hormoni izraisa sirdsdarbības un elpošanas paātrināšanos un muskuļu saspringumu. Stresa hormoni liek asinsvadiem sašaurināties un novirzīt muskuļiem vairāk skābekļa, lai būtu enerģija ātri rīkoties, taču tas paaugstina asinsspiedienu.
Augsts kortizola līmenis var izmainīt zarnu baktēriju līdzsvaru, veicinot kaitīgo mikrobu augšanu un vienlaikus samazinot labvēlīgo baktēriju daudzumu. Šis zarnu mikrobiotas līdzsvara traucējums var ietekmēt zarnu darbību un apdraudēt zarnu barjeru, kas ir šūnu slānis, kas atdala zarnu iekšējo vidi no asinīm, padarot to caurlaidīgāku pret kaitīgām vielām, piemēram, baktērijām un toksīniem. Tas var izraisīt iekaisumu un tādus simptomus kā vēdera pūšanās, caureja un sāpes vēderā.
Kortizols var radīt gremošanas traucējumus, samazinot zarnu muskuļu kontrakciju spēku un kustību ātrumu, kas savukārt var izraisīt aizcietējumus. Tāpēc ir svarīgi atrast veidus, kā efektīvi samazināt stresu. Te var palīdzēt regulāras fiziskās aktivitātes, meditācija, joga, elpošanas vingrinājumi un pareizs miega režīms. Ir arī tādas situācijas, kad iesaku vērsties pēc profesionālas palīdzības pie psihologa vai psihiatra.
FOR-LV-2024-0021, 2024/07
Raksts tapis sadarbībā ar Mayoly Baltics
