Kopš popularitāti iemantojuši maratoni un citi skriešanas pasākumi, brīžiem rodas sajūta, ka skrien visi. Taču patiesībā visi nemaz nedrīkst skriet. Ja gribi uzsākt skriet, pārbaudi sirdi un trenējies ne tikai ar kājām, bet arī ar galvu! Kā pareizi uzsākt skriešanu, skaidro Kristīne Dombrovska, kardioloģe Veselības centrā 4.
1. AIZEJ PIE ĢIMENES ĀRSTA
Ja vēlies uzsākt skriet, jāievēro pamata lietas, BET vispirms tev jāpārbauda sirds asinsvadu veselības stāvoklis. Skrienot iespējams gūt dažādas traumas, kas ir ļoti nepatīkami, bet, ja tev radīsies problēmas ar sirdi, iznākums var būt traģisks. Ģimenes ārsts paklausīsies sirdi, izmērīs asinsspiedienu un veiks elektrokardiogrammu. Ja ārstam kaut kas tavā sirdsdarbībā šķitīs aizdomīgi, viņš nosūtīs uz fiziskās slodzes testu jeb veloergometriju un sirds ultrasonogrāfiju jeb ehokardiogrāfiju. Ja vēlies piedalīties skriešanas seriālos, šīs pārbaudes jāveic obligāti.
2. AR VIEDO JEB SPORTA PULKSTENI NEPIETIEK
Sākot skriet, ir jākontrolē pulsu. Bet vispirms ir jāuzzina, cik ir tavs maksimāli pieļaujamais pulss slodzes laikā. To visprecīzāk vari noteikt, veicot Veloergometriju. Šī slodzes testa laikā tiek reģistrēta kardiogramma un mērīts asinsspiediens, kā arī kardiogramma tiek veikta pēc slodzes. Šis izmeklējums parāda arī, vai tev ir sirds ritma traucējumi, sirds asinsvadu sašaurināšanās slodzes laikā, kas var norādīt uz to, ka sirds muskulis nepietiekami tiek apgādāts ar skābekli. Veloergometrija parāda tavas sirds fizisko sagatavotību kopumā. Un šis izmeklējums ir arī labs atgādinājums, ka bez kārtīgas trenēšanās piedalīties sacensībās nav prāta darbs!
3.TRENIŅU SLODZE
Ja uz veloergonometrijas izmeklējumu ir ilgi jāgaida, vari sākt treniņu, taču ievēro mērenas intensitātes slodzi, kas ir 60–70 % no maksimālā sirdsdarbības ritma. To aprēķina: 220 – gadu skaits x 0,6 vai 0,7 (labāk trenētajiem). Rezultāts ir sirds frekvence (pulss), ar kādu vari droši skriet. Ja kādu reizi pulsa mērītājs aizmirsts mājās, vari noteikt savu slodzi pēc sajūtām. Pavērtē, vai skrienot un ritmiski elpojot, tu spēj mierīgi sarunāties. Ja ir grūti elpot un parunāt, jāsamazina tempu.
Pirmo mēnesi uzsākot skriešanu, vajadzētu pirmās desmit minūtes veikli iet, nevis uzreiz sākt skriet. Tāpat pirmajās nedēļās neskrien daudz un būtiski nepalielini skriešanas ilgumu. Ja skriešanas laikā jūti, ka Tev vajag paiet, droši to dari. Pirmajos divos mēnešos neskrien katru dienu. Mēģini vienu dienu starp skrējieniem izlaist. Muskuļiem un cīpslām jāpierod pie skriešanas. Vēlāk, ja vēlēsies, varēsi skriet katru dienu.
4. CIK ILGI JĀTRENĒ SIRDS?
Trenēšanās nepieciešama, lai organismu pakāpeniski sagatavotu tādai slodzei, kāda ir sacensībās.
Ja tev ar mugurkaulu un locītavām, kā arī gaitas kvalitāti viss kārtībā, satrenēties sacensībām iespējams aptuveni četru mēnešu laikā. Protams, ja trenējies regulāri. Trenētiem cilvēkiem paralēli galvenajiem asinsvadiem veidojas sīkie kapilāri jeb apvedceļi, kas sirdī uzlabo vielmaiņu un maina arī sirds muskuļa uzbudināmību.
Taču, ja tu sacensībās sāksi skriet ar netrenētu sirds asinsvadu sistēmu, tu riskē piedzīvot infarktu un pat pēkšņu nāvi. Ja gribi skriet, pārbaudi sirdi un trenējies ne tikai ar kājām, bet arī ar galvu!
FOTO: Shutterstock
