Lielākajai daļai cilvēku nokļūšana uz un no darba ir vairāk apgrūtinājums nevis iespēja. Taču zinātnieki saka, ka cilvēki, kuri pārvērš ikdienas nokļūšanu uz darbu kādā fiziskā aktivitātē var gūt ievērojamus ieguvumus savai veselībai.
Pētījumā, kas publicēts The BMJ, zinātnieku grupa Lielbritānijā analizēja informāciju par vairāk nekā 260 000 cilvēkiem Anglijā, Velsā un Skotijā. Pētnieki analizēja, kā cilvēki nokļūst uz darbu katru dienu – ar velosipēdu, kājām, sabiedrisko transportu vai kādā kombinācijā, un pētīja šo cilvēku sirds slimību, vēža un nāves gadījumu skaitu piecu gadu periodā.
Cilvēki, kuri uz darbu devas ar velosipēdu, uzrādīja vislabākos rezultātus pētījuma periodā. Viņiem bija par 41% mazāks risks pāragri nomirt nekā tiem, kuri brauca ar sabiedrisko transportu, vai kuri nebija izvēlējušies aktīvu veidu kā nokļūt darbā. Pat tie cilvēki, kuri pusi no ceļa nobrauca ar velosipēdu bija ieguvēji – tiem bija par 24% mazāks risks, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri nenokļuva aktīvā veidā uz darbu. Iešana UZ un NO darba bija saistīta ar lielu ieguvumu sirdij. Tiem, kas gāja kājām bija par 27% mazāk sirdslēkmju vai citu sirds problēmu un par 36% mazāks risks pāragri nomirt, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri izmantoja transportu. Iemesli, KĀPĒC – ir skaidri. Pētījumi jau sen ir konstatējuši sakarību starp fiziskām aktivitātēm un labāku sirds veselību un svara kontroli, kas ir svarīgi nosacījumi ilgam mūžam. Gandrīz 90% no pētījumā iesaistītajiem velosipēdistiem izpildīja ieteiktās vadlīnijas fiziskajām aktivitātēm, kas ir aptuveni 150 minūtes vidējas līdz enerģiskas aktivitātes nedēļā. Izrādījās, ka nenodarboties ar fiziskām aktivitātēm ir pat lielāks riska faktors pāragrai nāvei nekā aptaukošanās!
Pētījums autors Jason Gill no Glasgowas Universitātes Skotijā saka, ka velosipēdisti iespējams piedzīvoja vislielāko labumu, jo viņi ar velosipēdiem nobrauca lielākus attālumos nekā tie, kas gāja kājām. Velosipēdisti nobrauca apmēram 48 km nedēļā, salīdzinājumam gājēji vidēji nogāja 10 km nedēļā. Cilvēki, kuri izvēlējās velosipēdu, visticamāk dzīvoja tālāk, nekā tie, kuri gāja kājām . “Jo lielāku attālumu jūs pieveicat, jo lielāks labums,” saka Gill.
Lielākajai daļa cilvēku ir grūti atrast laiku fiziskiem vingrinājumā dienas laikā, bet katru dienu nokļūšana UZ un NO darba var sniegt neizmantotās iespējas. Viņš cer, ka secinājumi palīdzēs pilsētās palielināt gājējiem un velosipēdistiem draudzīgu vidi.
Avots: Time Health
Foto: Shutterstock
